Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti irmazo planētu šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs—akmens un dzelzs meteorītus.
Meteorīti rodas gadījumos, kad meteoroīdi nesadeg zemes atmosfērā, bet gan nonāk uz zemes. Par meteorītiem sauc arī asteroīdu šķembas, kas savulaik atradušās kādu lielu asteroīdu sastāvā. Asteroīdiem sašķeļoties kādas sadursmes dēļ, to šķembas izkliedējas kosmosā, no kā arī radušies meteorīti. Kad tas nonāk atmosfērā, gaisapretestība liek ķermenim tiekties augšup un tādējādi izstarot gaismu, kā rezultātā veidojas bolīds, kurš izskatās kā meteors vai krītoša zvaigzne. Nosaukums bolīds attiecas uz ārpuszemes jeb starpplanētas ķermeni, kurš saduroties ar iezemējumu izstaro ārkārtīgi spilgtu, uguns bumbai līdzīgu meteoru. Neskatoties uz to, tas galu galā ietriecas zemē.
Daudz plašāk zināms, ka meteorīts uz jebkādas debess ķermeņa virsmas ir dabisks objekts, kas ir nācis no kādas citas vietas telpā. Meteorīti ir atrasti uz Mēness, kā arī uzMarsa .
Meteorīti parasti tiek nosaukti vārdos, kur tie tiek atrasti, parasti tuvāko pilsētu vai ģeogrāfisko vietu nosaukumi tiek doti par meteorītu vārdiem. Gadījumos, kad daudz meteorītu tiek atrasti vienā vietā, to vārdi drīkst būt sakārtoti blakus numuros vai burtos( kā piemēram Allan Hills 84001 vai Dimmit(b)). Dažiem meteorītiem ir neformālas iesaukas:Sylacauga meteorīts ir dažreiz saukts par "Hodžs meteorīts" kā Ann Hodges.
Meteorīti tradicionāli tiek dalīti trīs plašās kategorijās: akmens meteorīti ir ieži, kas galvenokārt sastāv no silikātu minerāliem, dzelzs meteorīti galvenokārt sastāv no metāliskās dzelzs un niķeļa un akmens-dzelzs meteorīti sastāv no liela daudzuma metāla un akmeņainas vielas. Modernas klasifikācijas sistēmas iedala meteorītus grupās pēc to struktūras, ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva.
