Mēness.2

 Mēness griežas diezgan lēni, jo diena uz Mēness ilgst divas nedēļas, bet nakts otras divas nedēļas. 

 Neskatoties uz to, ka Mēness pagriež pret Sauli te vienu te otru pusi,

šajā laikā Mēness virsma pagūst gan sakarst,

gan atdzist. Dienā uz Mēness ir ļoti karsts,

bet naktī gluži pretēji - ļoti auksts. 

Mēness, tāpat kā Saule pārvietojas pa zodiaka zvaigznājiem no labās uz kreiso pusi (no rietumiem uz austrumiem), tikai ātrāk.

Mēness fāzes ir:

jaunmēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness un pēdējais ceturksnis. Tā fāzes mainās, jo Saule apspīd tikai vienu tā pusi un Mēnesim riņķojot ap Zemi, tā redzamā un neredzamā puse redzama dažādās proporcijās.

Fāze    Raksturojums    Mēness vecums, d

Jaunmēness    Mēness fāze, kurā Mēness atrodas starp Sauli un Zemi. Tad pret zemi vērsta Mēness neapgaismotā puse un Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.  ]  7,4

Pirmais ceturksnis    Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz labo pusi(uz Saules pusi). Nākamās dienās Mēness fāze turpina augt.    14,8

Augošs Mēness    No jaunmēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu.    

Pilnmēness    Mēness fāze, kurā Mēness atrodas aiz Zemes un Saule pilnībā apgaismo visu Mēness redzamo daļu.    22,2
Pēdējais ceturksnis    Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz kreiso pusi. Pēc šīs fāzes atkal iestājas jaunmēness.    29,5

Dilsotšs Mēness    No pilnmēness fāzes līdz jaunmēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu.    

Mēness gravitācijas spēks izraisa Zemes okeānos bēgumus un paisumus.

Zemes ūdens apvalks izstiepjas Mēness virzienā.

Uz līnijas, kas iet caur Zemes centru un Mēnesi, ir paisums - okeānos un jūrās ceļas ūdens līmenis.

Perpendikulāri šim virzienam ūdens līmenis pazeminās, jo no turienes Mēness pievilkšanās spēks aizvelk ūdeni prom.

Dažās vietās uz Zemes ūdens līmenis paceļas līdz pat 18 metriem.

Tad paisuma vilnis iet atpakaļ un nāk bēgums.

Paisumu un bēgumu parādības ietekmē kontinentu izraisītā berze, sarežģītā krastu līnija, okeānu dibenu profils.

Iekšējās jūras - Baltijas jūrā, paisums ir tik niecīgs, ka to nemaz neievēro.

Ir ostas, kurās kuģu ieiešana un iziešana stingri pakļaujas paisumam un bēgumam.

Zeme rotējot ap savu asi, tiecas pagriezt sev līdz arī paisuma vilni.

Zeme ap savu asi rotē ātrāk, nekā Mēness ap Zemi.

Rodas paisuma berze, kas bremzē Zemes diennakts rotāciju un pagarina Zemes diennakti.

Zemes diennakts pagarināšanās notiek ļoti lēni, simts gados diennakts kļūst garāka tikai par 0,001 sekundi.

Paisuma spēki izraisa arī pārmaiņas Mēness cietajos iežos.

Paisuma viļņi spēj saārdīt gabalos pat asteroīdus un planētu pavadoņus.

Tā var notikt tikai ar nelielas masas debess ķermeņiem, kam iekšējie gravitācijas spēki ir pārāk mazi.

Mēness aptumsums ir samērā reta, neparasta parādība, kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību. 

Mēness aptumsums notiek tikai tad, kad visi trīs debess ķermeņi - Zeme, Mēness un Saule atrodas tieši vai gandrīz uz vienas līnijas. Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku, tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzēs. Aptumsumi nenotiek katrā jaunā Mēnesī, jo Mēness orbīta attiecībā pret Zemi ir slīpa.