1983. gads bija visai karsts Rietumvalstu un PSRS attiecībās.
1983. gads bija visai karsts Rietumvalstu un PSRS attiecībās.
Jeņķi, kuri bija ieinteresēti jaunajās padomju zemūdenēs, uzstādīja novērošanas iekārtas Dienvidkorejas lidmašīnā un aizsūtīja to paplivināties virs PSRS teritorijas. Ļoti naivi cerot, ka sovjeti pasažieru lidmašīnu ar 300 civilistiem uz borta neaiztiks. Protams, ka lidmašīna tika notriekta, PSRS pazīņoja, ka vainīgi jeņķi. Toreizējais ASV prezidents Reigans paziņoja, ka ar ļaunuma impēriju pietiek cackāties un tā ir vienreiz jāiznīcina. Tāpēc Eiropā tika izvietotas spārnotās raķetes. Labā Padomju Savienība atbildēja kopā ar kubiešiem sākot celt jaudīgu kara lidlauku Grenādā, Salā, kur neba bez Kubas atbalsta bija svaigi izperinājies komunistisks režīms.
Jeņķiem pilnīgi pietika ar komunistisko Kubu un Nikaragvu savu robežu tuvumā un viņi ne visai gribēja vēl vienu suņanaglu sēžamvietā. Vienojoties ar kaimiņvalstīm, tika nolemts ieviest Grenādā kārtību.
Un tā - viss patlaban labi notiek, jeņķu desantnieki aktīvi rosās, notiek karadarbība, un pēkšņi...
...un pēkšņi visam pasākumam pa vidu pie Grenādas krastiem iznirst vismodernākā padomju zemūdene, kuru tās elegantā silueta dēļ Rietumos sauca par "Melno Princi". Ar kodollādiņiem uz borta. Nopietni bruņots kuģis, spējīgs noslaucīt pusi Amerikas.
Lai cik tas neticami nebūtu, tas nebija tīšām. Vienkārši kaut kas bija aptinies ap zemūdenes dzenskrūvi, un zemūdene kļuva nevadāma. Jūrnieki darīja visu iespējamo, lai pazustu zem ūdens - kā nekā tā bija jaunākā, visslepenākā zemūdene, kuru no svešām acīm pienācās sargāt kā no uguns. Jūrnieki pat mēģināja šaut ar automātu pa kabeli cerībā to sašaut - bet nekā, Viņiem radās nojausma, ka tas ir kāds superizturīgs kabelis, visdrīzāk militāras nozīmes...
Zemūdenes komandieri par ekstrēmo situāciju ziņoja uz Maskavu, bet tur tobrīd bija citas aktualitātes - mira kārtējais PSRS vadonis un notika buldogu cīņas zem paklāja par to, kura mūmija ieņems viņa vietu. Jūrniekiem tika dots rīkojums "ienirt, nepieļaut provokācijas un nepakļaut briesmām cilvēkus", ko tajos apstākļos bija vieglāk pateikt nekā izdarīt. Zemūdenei ienirt neizdevās. Zemūdenei palīgā tika sūtīts kuģis "Nahodka", kurš gan spēja jūrniekiem sniegt tikai morālu atbalstu. Kuģis "Aldan", kurš spētu nelaimīgo zemūdeni aizvilkt uz Kubu bija gaidāms tikai pēc dienām desmit.
Pēc pāris dienām zemūdeni, kura bezpalīdzīgi mētājās viļņos, pamanīja kanādiešu lidotājs, un ātri vien parādījās jeņķu kuģi, lidmašīnas un helikopteri. Kuģi "Pītersons" un "Nikolsons" vispār nemitīgi atradās nelaimīgās zemūdenes tuvumā, No vienas puses, ASV prezidents Reigans runāja par briesmām, kuras radīja raķetēm bruņotā zemūdene un ASV varas koridoros valdīja satraukums un gandrīz vai panika par notiekošo. Bet amerikāņu jūrnieki vienkārši ņirgājās par bezpalīdzīgo zemūdeni, riņķojot tai apkārt un turot nemitīgā stresā tās komandu. Protams, ka izlūkhelikopteri izmantoja visas iespējas nofilmēt visu viņus interesējošo.
Drīz vien zemūdenes komandai, noklausoties amerikāņu jūrnieku radiopārrunas starp kuģiem, kļuva skaidrs, ko viņu zemūdenes ir uztinušas uz dzenskrūves - tā bija amerikāņu jaunais tehnikas brīnums - eksperimentālā hidroakustiskā antena, kuru dabūt atpakaļ viņiem bija vairāk kā svarīgi.
Padomju jūrnieki bija gatavi zemūdeni nogremdēt, lai neatdotu jeņķiem, jeņķi ļoooti gribēja savu antenu.
Bet...pienāca ilgi gaidītais kuģis "Aldan", antena tika notīta no dzenskrūves, iekrauta zemūdenē un nogādāta Kubā, bet no turienes - ar lidmašīnu uz Maskavu
Amerikāņu kuģi pavadīja zemūdeni līdz pat Kubas teritoriālajiem ūdeņiem, bet neko izdarīt nevarēja. Ziņa par padomju jūrnieku nosperto antenu beigu beigās nokļuva amerikāņu presē.
Ja saprot krieviski,tad youtube ir daudz info un dažu apkalpes locekļu intervijas par šo gadījumu. Ļoti interesanti!!! +++
Negribu būt miskaste, bet pirmais, par ko iedomājos, bija kūka melnais princis. Raksts labs, ķer +!