Oficiāli nekādu "štrafbatu" SS struktūrās nebija. Bet reāli esesieši zināja, ka tie, kuri kaut ko savārījuši, izpirks savus grēkus Austrumu frontē Dirlevangera bataljonā.
Oficiāli nekādu "štrafbatu" SS struktūrās nebija. Bet reāli esesieši zināja, ka tie, kuri kaut ko savārījuši, izpirks savus grēkus Austrumu frontē Dirlevangera bataljonā.
Šī zonderkomanda (speciālā vienība) radās 1940 gadā. Gadu atpakaļ sagrauto Poliju par iekarotu nosaukt tomēr bija grūti- pilsētās darbojās pagrīdes grupas, mežos- partizāni. Tieši tad radās doma, ka ir vajadzīga karaspēka vienība, kura būtu paredzēta īpaši cīņai ar partizāniem. Viens no Himlera vietniekiem kā vienības komandieri ieteica savu draugu- Oskaru Dirlevangeru. Tas bija džeks, kurš Pirmajā Pasaules karā bija dabūjis divus dzelzs krustus un kuram karot bija stipri iepaticies.
Bet kara varoņiem miera laikā dzīvot mēdz būt grūti, tapēc Dirlevangers nemitīgi iekūlās kkādos sūdos. Viņu regulāri saņēma ciet poliči par visādiem ielu kautiņiem Tad it kā viss kļuva labāk, pagriezās viena daiļava no Vācu meiteņu savienības. Aplauziens, čiksai bija tikai 13 gadu, un Dirlevangers iesēdās par nepilngadīgas jaunavas vešanu netiklībā.
Ticis laukā no būra, Dirlevangers devās uz Spāniju, kur tamā laikā ģenerālim Franko vajadzēja kādu, kurš palīdzētu dauzīt komunistus. Bet visas labās lietas reiz beidzas, Spānijas komunisti arī beidzās, un Dirlevangers atgriezās Vācijā tieši pareizajā momentā. Viņu pieņēma SS ar hauptšturmfīrera pakāpi un uzticēja jaunā pasakuma vadību. .
Priecīgs, ka atkal atrodas armijā, Dirlevangers palūdza atļauju savu vienību formēt no notiesātajiem malu medniekiem. Savu priekšlikumu viņš argumentēja tā, ka šie cilvēki ir labi strēlnieki, lieliski pēddziņi, prot orienteties mežā. Malu mednieki kā nekas cits ir derīgi cīņai ar "meža bandītiem". Priekšlikums krita sagatavotā augsnē - nesen Hitlers bija saņēmis vēstuli no viena parteigenosse sievas, kurš bija sodīts par malu medībām. Funkcionāra sieva lūdza iespēju savam vīram reabilitēties. Hitlers izteica domu, ka uzticamiem partijas biedriem nav ko darīt aiz dzeloņstiepļu žoga, un, ja viņi grib izpirkt savu vainu ar kalpošanu reiham- nu tad tas ir jāatbalsta!
Komplektācijas vietā- Oranienburgā- zonderkomanda tika pie nosaukuma "Malu mednieku komanda Oranienburga", pilnībā formēta no notiesātiem esesiešiem un nacistu partijas biedriem, Arī turpmāk rekrūšu vervēšana notika cietumos un koncentrācijas nometnēs.
1940 gada rudenī zonderkomanda ieradās Polijā. Cīņās pret partizāniem vienība izrādījās tik efektīga, ka pievērsa sev Ļubļinas apgabala SS un policijas vadītaja Globocnika uzmanību. Viņš arvien biežāk sāka vienību izmantot cīņai pret partizāniem un sūtīja uz Berlīni pašas cildinošākās atsauksmes par Dirlevangera zonderkomandu.
Vienlaicīgi Himlera adresē plūda vēstules par komandas neaprakstāmajām zvērībām. Lai pārbaudītu pienākušos signālus, uz Ļubļinu tika nosūtīts unteršturmfīrers Konrāds Morgens, kurš pārbaudes gaitā atklāja neskaitāmus piekaušanu, izspiešanu, izvarošanu un slepkavību faktus, kurus bija paveikuši Dirlevangera komandas kareivji. Savā gala ziņojumā Morgens rekomendēja Dirlevangeru arestēt, bet viņa kareivjus nosūtīt atpakaļ uz cietumiem. Armijas jurists uzskatīja, ka zonderkomanda ir vairak bandītisks formējums nevis karaspēka daļa. .
Kādu lēmumu pieņēma SS vadība? Dirlevangers tika paaugstināts par šturmbanfīreru, viņa komanda tika pakļauta tieši SS reihsfīrera štābam un 1942. gada aizsūtīta uz Baltkrieviju.
Partizānu kustība Baltkrievijā 1942, gadā jau radīja nopietnas problēmas vērmahta apgādei. Atsevišķu partizānu vienību lielums sasniedza simtus un pat tūkstošus cilvēku. Partizānu bruņojumā bija ne tikai strēlnieku ieroči, bet arī ložmetēji, lauka lielgabali, prettanku artilērija, zenītiekārtas mīnmetēji, haubices un pat tanki. Vienības komandēja profesionali virsnieki , izgajuši specialu sagatavošanu NKVD struktūrās. Vienības koordinēja partizānu kustības štābs Maskavā.
Lai likvidētu partizānus friči veica masīvas kaujas operācijas ar vērmahta daļu piesaistīšanu, kuras bija pastiprinātas ar artilēriju, bruņu tehniku, aviāciju un tankiem.Šīs operācijas bija vienkārši elle vācu kareivjiem. . Pretpartizānu akcijas pašos pamatos atšķīrās no kaujām Austrumu frontē. Frontes līnija neeksistēja. Meža masīvi padarīja bezjēdzīgu aviācijas pielietošanu. Izlūkošana bija bezspēcīga. Ceļu neesamība un purvainā apkārtne neļāva plaši pielietot kara tehniku. Cīņas bija sevišķi nežēlīgas un neviena no pusēm neņēma gūstekņus.
Zonderkomanda "Dirlevanger" piedalījās vairumā liela mēroga operāciju, vienmēr iegūstot augstu vērtējumu no operācijas vadītājiem. Pats Dirlevangers ne vienu reizi vien gāja uzbrukumā pirmaja uzbrukuma ķēdē. Vienība ne tikai piedalījas militārajās operācijās, bet arī veica tikai savai vienībai specifiskas funkcijas- Dirlevangera jēgeri izsekoja partizānus, noteica vienību dislokācijas vietas un bāzes (kur noderēja malu mednieku pieredze)
un veica soda ekspedīcijas.
Tikai dažas rindiņas no atskaitēm: "nošauti 2 partizāni un 176 aizdomās turētie" "Nošauts 1 partizāns un 287 līdzdalībnieki". Ciematus, kuri tika turēti aizdomās par sadarbību ar partizāniem iznīcināja kopā ar iedzīvotājiem. Dirlevangers nemitīgi pieprasīja jaunus ugunsmetējus. Kopā tika iznīcinātas 180 sādžas kopā ar iedzīvotājiem.
Ja sādža netika iznīcināta, tika konfiscēti lopi, nodedzinātas saimniecības ēkas un veselie iedzīvotāji aizdzīti piespiedu darbos Aiz zonderkomandas muguras burtiski palika miris un izdedzināts tuksnesis.
Pēdējā lielā Dirlevangera operācija bija Varšavas sacelšanās apspiešana 1944. gadā Ierodoties Varšavā divīzijā bija 881 cilvēks. Pirmajās dienās ieradās papildinajums no Matckau un Dancigas nometnes ieslodzītajiem. .Steidzoties reabilitēties, vakardienas ieslodzītie nežēloja nevienu. Tur, kur situācija izskatījās bezcerīga, parādījās komanda "Dirlevangers" , kuras kareivji uzreiz devās uzbrukumā, nerēķinoties ar zaudējumiem. Tiesi Dirlevangera komanda pirma nolika sev priekša dzīvu vairogu no sievietēm un bērniem. Gūstekņus neņēma, šāva nost visus pec kartas, arī bērnus, sievietes un vecus cilvēkus. Slimnīcas nodedzināja kopā ar slimniekiem un personālu.
Neskatoties uz to, ka vienība darbojās visātrāk un rezultatīvāk, un pirms sacelšanās apspiešanas bija papidināta ar 2500 cilvēkiem, Varšavas kapitulācijas brīdī bija palikuši 548 cilvēki. .Zaudējumi pārsniedza 300%. Dirlevangers saņēma bruņinieka krustu un SS oberfīrera pakapi.
Viss WW2 bija vienas lielas shausmas visai cilveecei, staastu lasiiju ar lielu intresi
Paldies par rakstu, skaidri un izsmeļoši!
Kas attiecas uz Dirlevangeru - var jau apspriest viņa morālās vērtības, bet viņš dzīvi nodzīvoja ar savu pārliecību, - gāja pirmajās rindās, aiz citu mugurām neslēpās, izmantoja savas zināšanas, un īpaši nepārdzīvoja par nodarīto. Kaujā viņu neviens nevarēja pārspēt, beigās nosita kā suni, kad vairs nevarēja pretoties. Un tagad tie plebeji atļaujas viņu nosodīt, it kā paši būtu labāki.
Paldies! Interesants raksts! Vai drīkst uzzināt avotus, no kuriem ņemta informācija?