Hēra. Hēra ir Zeva sieva, arī māsa, laulības aizstāve, kas dāvā laulātajiem bērnus un laimi, mātes sargātāja dzemdību laikā. Hēra ir viena no vecākajām grieķu dievietēm. Hēras kultā saglabājušās totēmisma pazīmes. Viņu dažkārt attēloja kā zirgu vai zirga galvu. Hēru godāja ari kā dabas dievieti, ar Hēru saistīja Gajas dāvāto zelta ābeli. Hērai bija tādas pašas spējas kā Zevam, viņa spēj radīt vētras, negaisu, mākoņus, zibeni, lietusgāzes. Hēru sevišķi godāja Spartā, Korintā, Olimpijā un Argosā, kur viņai ir ievērojami tempļi. Mītos par Hēru atspoguļojas sievietes stāvoklis Grieķijā. Tāpat kā grieķu sievietei nebija vienādas tiesības ar vīrieti, tā Hēra ir atkarīga no Zeva.
Hermejs. Hermejs ir divu vēstnesis, viņu var atpazīt pēc spārnotajām sandalēm. Hermej ir arī ceļotāju un tirgotāju dievs. Neviens nevar ar viņu mēroties veiklībā, viltībā un zagšanā
