›

Mazāk zināmi fakti XIII 10

665 1

Nākotne balstās tagadnē. Tagadne balstās pagātnē. Un daudzas pagātnes liecības pazūd reizē ar vecajiem ļaudīm, kuri visu to pārdzīvojuši uz savas ādas. Un tieši tā ir patiesā vēsture.

No stadiona līdz tiesai.

Kaislības skatītāju tribīnēs reizēm ‘’pārsit’’ kaislības uz laukuma un šādi līdzjutēji mēdz sastrādāt visādas muļķības. Arī latviešu futbola līdzjutēji ir bijuši gana kaislīgi un kautiņi un nekārtības bijušas arī pie mums. Šoreiz par vienu no skaļākajiem šādiem incidentiem pirmskara Latvijā 1932.gada septembrī, kad Rīgā notika spēles, kam vajadzēja izšķirt, kura komanda, ‘’Universitātes sports’’ (US) vai ebreju klubs ‘’Hakoah’’, no 1.līgas nonāks virslīgā. Lai to noskaidrotu bija nepieciešamas četras spēles.

Lai arī pirmajā spēlē ‘’US’’ bija pārāki ar rezultātu 1:0, pretinieku komanda iesniedza protestu un rezultāts tika anulēts. Tad sekoja divas pārspēles, kuras beidzās neizšķirti 1:1 un kaislības tikai pieņēmās spēkā. Pēc otrās neizšķirtās spēles abu komandu līdzjutēji pamatīgi izplūcās. Kautiņu pārtrauca policijas iejaukšanās, kura aiztur 12 personas. Bet visaugstāko vilni kaislības uzsita ceturtā spēle, kas notika 11.septembrī. Pirmais puslaiks beidzas ar neizšķirtu rezultātu 1:1. Otrajā puslaikā pirmie vārtus gūst ‘’Hokoah’’. Puslaika beigās studentiem izdodas rezultātu izlīdzināt, bet tiesneši fiksē aizmuguri un vārtus neieskaita. Neieskaitīto vārtu dēļ līdzjutēju nervi neiztur un tie uzskrien uz laukuma un sākas nekārtības. Policija laukumu atbrīvo un spēle atsākas. Bet ne uz ilgu laiku un policijai vēlreiz nākas atbrīvot laukumu no kaislīgajiem skatītājiem. Arī pēc šīs spēles tika iesniegts protests par spēles pārtraukšanu, bet tas tika noraidīts un par ‘’dueļa’’ uzvarētāju atzina ‘’Hakoah’’.

Bet skatītāji nekādi nespēja nomierināties un nesteidzās pamest tribīnes. Kārtībniekiem nācās tos izdzīt ar varu. Tālāk jau ielās par pūļa izklīdināšanu gādāja policijas jātnieki. Agresīvie līdzjutēji radīja pamatīgu traci Rīgas centrā. Visa šī epopeja beidzās ar lietas izskatīšanu vispirms miertiesā, bet pēc pārsūdzības arī apgabaltiesā līdz 1933.gada pavasarim. Kautiņos un nekārtībās iesaistītās personas no abām pusēm tika sodītas ar dažādiem sodiem- 15-25ls naudas sodiem, 3-7 dienu arestiem, bet daži tika attaisnoti.

Protestē dziedot himnu.

Amizants starpgadījums notika 1895.gada Latviešu IV vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku atklāšanā Jelgavā. Šie Dziesmu svētki bija veltīti Kurzemes pievienošanas Krievijai piemiņai. Kārtējā nodeva Krievijai, lai svētki vispār varētu notikt. Svētku atklāšanā ar runu gribēja uzstāties arī pareizticīgo virspriesteris Arsēnijs, kuru visi pazina kā latviešu nīdēju un dedzīgu rusifikatoru. Tas nacionāli noskaņotiem svētku organizatoriem nepatika, bet aizliegt runu arī nevarēja. Kad augstais viesis ieradās svētku atklāšanas ēkā, koris to sagaidīja ar Krievijas himnu. Un tad sākās grandiozi publikas aplausi (!!!) un koris to nodziedāja vēl trīs reizes. Baķuška uzkāpa tribīnē, lai teiktu runu, bet publika tik plaukšķināja kā negudra, pieprasot himnu atkārtot vēl un vēl. Beigu beigās viņš pārmeta krustu dziedātāju virzienā un devās prom.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Vaiņodes angāri Rīgas lepnumam.

Rīgas centrāltirgus ir ne tikai populāra rīdzinieku iepirkšanās vieta, bet arī iecienīts tūristu apskates objekts. Uzcelšanas laikā tas bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā. Arī mūsdienās tas joprojām ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropas pilsētu centros.
Lēmumu par tirgus ierīkošanu Rīgas dome pieņem 1922.gada 28.decembrī. Tirgus paviljoniem ir noskatīti Vaiņodes lidlaukā vācu armijas atstātie dirižabļu angāri. Tie tiek izjaukti un pārvesti uz Rīgu. Par angāru konstrukcijām Rīgas pilsēta Valsts mantu komisijai samaksā nepilnus 5milj. Latvijas rubļus. Sākotnējā iecere, angārus saglabāt to oriģinālā izskatā, tiek atmesta, jo tie neatbilda moderna tirgus sanitārajām prasībām un saglabāta tiek tikai angāru augšējā daļa.

Daiļslidošanas paraugdemonstrējumi.

Par modernās daiļslidošanas pamatlicēju tiek uzskatīts amerikānis Džeksons Heins (Jackson Haines 1840 – 1875). Bijušais baletdejotājs un baleta skolotājs slidošanu padarīja par mākslu. Viņš pārsteidza ar neredzētām kustībām, kas bija saskaņotas ar mūziku. Ar īpašu sajūsmu viņu uzņēma Eiropā, savukārt Amerikā viņa slidošanas maniere kļuva populāra tikai pēc meistara nāves.
Rīga un Jelgava bija to Eiropas pilsētu vidū, kur daiļslidošanas meistars sniedza savus priekšnesumus. 1866.gada 25.februārī (pēc vecā stila) uz Daugavas ledus notiek pirmais demonstrējums. Pavadījumu spēlē militārais orķestris. Publika ir sajūsmā. Priekšnesumi turpinās visu nedēļu. Tad Heins dodas uz Jelgavu, kur notiek vēl divi priekšnesumi. Laikraksts ‘’Latvijas avīzes’’ raksta; ‘’Rīgā arī atnācis tas lielais meistars, kas ar ledus kurpēm tik skunstīgi māk pa ledu skriet un visādi izērmoties’’. Cildinošs novērtējums!

Mākleru ērtībām telegrāfs.

Pirmā elektromagnētiskā telegrāfa līnija Rīga- Boderāja tiek atklāta 1852.gadā un tā ir Rīgas biržas iniciatīva, jo mākleri vēlējās pēc iespējas ātrāk saņemt ziņas par ostā ienākušajiem kuģiem. Atklāšanas laikā tā bija visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija gan Krievijā, gan Eiropā. Visus ierīkošanas darbus veic Berlīnes firma ’Siemens & Halske’’ un tiek uzstādīti firmas ražotie aparāti, kas minūtē varēja pārraidīt 60 zīmes.

Apskaties arī iepriekšējo daļu.

665 1 10 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0