Šodienas notikumi ietekmēs rītdienu, tieši tāpat kā vakardienas notikumi ietekmē šodienu. Tā veidojas vēsture- no sīkumiem. Un mēs esam ar to saistīti.
Mazāk zināmi fakti VI10
678
2
Jubileja Rīgai, bet dāvanas Staļinam.
1951.gadā Rīga savu 750 gadadienu sagaidīja kā viena no daudzajām milzīgās PSRS impērijas provinces pilsētām. Parasti dāvanas saņem jubilārs, bet ne šoreiz. Rīga savā 750 gadu jubilejā uz Kremli vadonim aizsūta smagu un dārgu dāvanu kravu. VEF kokapstrādes ceha meistari no augstvērtīga riekstkoka izgatavo rakstāmgaldu ‘’latviešu nacionālā stilā’’ ar Ļeņina un Staļina portretu, VEF un Rīgas silueta inkrustāciju un plāksnīti ar veltījumu ‘’Padomju Tautas vadonim, lielajam Staļinam no Rīgas darbaļaudīm pilsētas 750 gadu jubilejā’’. Galds tiek komplektēts ar iemontētu radiouztvērēju ar sudraba ornamentiem, greznu tintnīcu, telefona aparātu un lepnu krēslu. Bet tas vēl nav viss. Vēl ir arī atpūtas stūrītis, jo vadonim ir arī jāatpūšas. Tajā ietilpst mīksts klubkrēsls, divi galdiņi, stāvlampa ar Rīgas skatiem un vēl viens radio. Nebija jau tā, ka Rīga palika pilnīgi tukšā- 24.novembra svinīgajā sanāksmē savas dāvanas pasniedz un apsveikuma runas saka citu ‘’brālīgo padomju republiku’’ pilsētu pārstāvji. Tiek sadāvātas galvenokārt apsveikuma adreses, bet Kijevas pārstāvis pasniedz sienas paklājā ieaustu Staļina portretu.
Militārā mantojuma karte.
Latvijai ir bagāts militārās vēstures mantojums- šeit karojuši gan vācu krustneši un krievu caru armijas, zviedri un poļi un caur Latviju uz Maskavu devās Napoleona armija, savas pēdas atstājuši arī abi Pasaules kari un PSRS okupācija. Tāpēc Latvijas lauku tūrisma asociācija ‘’Lauku ceļotājs’’ sāka apkopt vēsturiskos brīvdabas objektus- skanstis, cietokšņus, krasta aizsardzības baterijas, bunkurus, bijušās karabāzes, armijas lidlaukus un poligonus… utt, vietas, kur vēsture ir apstājusies un to var sajust un izzināt katrs interesents. 2011.gadā izdotajā grāmatā ‘’Militārā mantojuma karte’’ ir apkopoti 60 šādi objekti, kur var doties interesantā vēstures ekskursijā- ne nu gluži augstpapēžu kurpēs, bet arī gumijnieki nebūs nepieciešami. Un vēl, šeit esam solīti priekšā saviem kaimiņiem, kuriem šāds apkopojuma vēl nav.
Reklāma
Celta un gāzta….
Ir pieminekļi, kas nav vienkārši pieminekļi, bet simboli. Kas visai Latvijai ir Brīvības piemineklis, tas Latgalei ir Latgales Māra. Ja Brīvības piemineklis izturēja visus padomijas gadus, tad Latgales Mārai tā nepaveicās. Tēlnieka Kārļa Jansona (pēc ludzēnieša, toreiz vēl Mākslas akadēmijas studenta Leona Tomašicka meta) veidotais Latgales atbrīvošanas piemineklis ‘’Vienoti Latvijai’’ tika svinīgi atklāts 1939.gada 8.septembrī. Atmiņās var lasīt, ka noņemot balto pārklāju pār pieminekli pārslīdējusi melna ēna. Un tas izrādījās pravietiski- jau pēc gada, naktī no 5. Uz 6.novembri piemineklis tiek demontēts un pārvietots uz lopkautuvi. Kara laikā, 1943.gada 22.augustā, Latgales Māra atkal atgriežas savā vietā. Bet ne uz ilgu laiku. 1950.gada jūnijā tas tiek demontēts otrreiz un šoreiz nobēdzināts tā, lai neviens to neatrod. Tās vietā 1965.gadā tiek uzstādīts Ļeņina piemineklis. 1992.gada 13.augustā Leona Tomašicka un Kārļa Jansona dēla- Andreja Jansona veidotais Latgales atbrīvošanas piemineklis atkal atgriežas savā iepriekšējā vietā un izskatā.
Dzīve turpinās arī pēc lielām nelaimēm.
Jānis Tomsons (1972) ir tā dēvētais ‘’cilvēks ar īpašām vajadzībām’’. 20 gadu vecumā viņam kājā atklāja ļaundabīgo audzēju. Sekoja ārstēšanās, bet rezultātā kāju nācās amputēt. Pats gan par šo terminu saka- ‘’Es nevaru darīt visu ko vēlos, taču man ir tādas pašas vajadzības kā citiem- ēst, gulēt, būt mīlētam, pašam mīlēt, strādāt. To visu es jau daru. Gribu parādīt, ka īpašu vajadzību man nav.’’ Un to viņš pierāda 2012.gadā, veiksmīgi debitējot vēsturisko GAZ automašīnu sacensībās. Un sezonas kopvērtējumā izcīna augsto 9.vietu. Arī šogad Tomsons turpina startēt ar savu ‘’Volgu’’.
Jaunatne uz apsūdzēto sola.
Pirmās brīvvalsts laikā populāras bija sabiedriskās tiesas, kur tika apspēlētas dažādas sabiedriskās nebūšanas. Problēmas tas, protams, neatrisināja, bet tikai pievērsa sabiedrības uzmanību dažādām negācijām. Tāda sava veida izklaide ar izglītošanās piesitienu. 1923.gadā pēc Latvju Nacionālās jaunatnes savienības iniciatīvas Rīgā, Amatnieku biedrībā notiek sabiedriskā tiesa pār latviešu jaunatni. Kādos nodarījumos tad tiek apsūdzēta tā laika jaunatne? Lūk. Daži no apsūdzības punktiem; ‘’Vaj tagadējā (1921.-1923.) latvju jaunatne (līdz 28 gadiem);skolnieki, studenti, ierēdņi, strādnieki, ir vainojama, ka pazaudējusi mīlestību uz darbu, griežot uz savu slinkumu visas sabiedrības vērību? Vaj jaunatne ir vainojama, ka tā darba vietā parāda dziņu uz izpriecu, dzeršanu un vispār vieglu dzīvi? Vaj jaunekļi vainojami tautu apdraudošā netikumībā, izpaužot sevišķus ieskatus par dzimuma attiecībām (ka neprecas un atzīst tikai mazbērnību un bezbērnību)?’’ Starp citu, pirmajā jautājumā tiesa jaunatni attaisnoja. Otrajā atzina par daļēji vainīgu, bet trešajā par vainīgu. Interesanti kā beigtos šāda veida tiesa mūsdienās?
Paskaties arī V daļu
Tev patiks šie raksti
