›

Mazāk zināmi fakti I 22

914 0

Lai mīlētu savu Dzimteni ir jāzin tās vēsture. To var iepazīt kripatiņu pa kripatiņai. Šis ir tieši šāds mēģinājums. Piecas kripatiņas no Latvijas vēstures lappusēm.

‘’Rīgas Rotšilds’’.

Tā tika dēvēts Bernhards Kristians Kleins, kurš 18. un 19.gs mijā bija bagātākais rīdzinieks. Uzņēmējs, kurš veiksmīgi sadarbojās gan ar Prūsijas valdību, gan ar Krievijas varas vīriem. Finanšu starpniecības darījumos un tirdzniecībā nopelnīto naudu viņš ieguldīja nekustamajos īpašumos. Savos īpašumos Kleins ne tikai pats veidoja ražotnes, bet arī tās iznomāja citiem uzņēmējiem. 1810.gadā Raunā sāk darboties Kleina Cukurniedru pārstrādes manufaktūra. L ai arī ne viss iet gludi šai biznesā (jau pēc diviem gadiem to noposta ugunsgrēks un 8 mēnešu laikā tā tiek atjaunota, vēl jaudīgāka) 1816.gadā tā ir jau lielākā cukura ražotne Vidzemē. Ar cukurrūpniecību pastarpināti bija saistīts arī otrs Cēsu apriņķī izveidotais uzņēmums- Papīra manufaktūra Baižkalna muižā, kur galvenokārt tika izgatavots zilais un baltais papīrs, ko izmantoja cukura iesaiņošanai. Viņš mēģināja attīstīt papīrrūpniecību arī Pierīgā, bet šie projekti nebija īpaši veiksmīgi. Un veiksme novēršas- finansiālie darījumi vairākkārtīgi cieš neveiksmi, parādu nasta aug augumā un Kleins nonāk bankrota priekšā. Neticot, ka spēs izpildīt uzņemtās saistības un nespējot paciest gaidāmo negodu, 1819.gadā bagātākais rīdzinieks savai dzīvei pieliek punktu. Bet Cukura un Papīra manufaktūras turpina darboties pēc to dibinātāja nāves un bankrota.

Itālis- Rīgas ģenerālgubernators.

1812.gada 23.oktobrī itāļu marķīzs Filipo Pauluči kļūst par Rīgas ģenerālgubernatoru. Tas bija unikāls gadījums un baltvācu aristokrātija pret jauno ģenerālgubernatoru izturējās ne visai draudzīgi. Bet Pauluči pūliņi pilsētas sakārtošanā deva acīm redzamus rezultātus- Rīgas centrs iegūst mūsdienīgo kvartālu plānojumu, tika iekārtots ielu apgaismojums un ieviesta namu numerācija. Bez ģenerālgubernatora atbalsta neiztika arī Rīgas tirgotāja Vērmaņa sieva Anna Ģertrūde, kura bija Vērmanes parka idejas autore un realizētāja. Parka izveidei nepieciešamo naudu deva gan Pauluči personīgi, gan imperators Aleksandrs I, gan rīdzinieki.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Latvieši zem zilizaļdzeltena karoga.

Zilizaļidzeltens- tādu latviešu nacionālo karogu bija iedomājušies Amerikas Latviešu tautiskās savienības biedri. Pavisam nopietni! Un skaidrojums bija pavisam vienkāršs; latvietis taču ir zemnieks, un ko viņš, izkāpis no gultas, redz? Zilas debesis sev virs galvas, zaļu lauku sev priekšā un dzeltenus graudus sev pie kājām, kā sava darba augļus.1918.gada 6.aprīlī Bostonas Lielajā Visamerikas parādē šāds karogs tika oficiāli reģistrēts kā latviešu tautas karogs. ’’Un kā tāds tas paliks, līdz kamēr reiz Latvijas republika vai autonomija to atzīs un pieņems par savas valsts karogu’’-tā rakstīja ‘’Amerikas vēstnesis’’. Labi gan, ka tajos laikos nebija attīstīta sakaru sistēma un letiņi Latvijā, to nezinot, 1921.gada 15.jūnijā nobalsoja par tādu valsts karogu ,kādu mēs to pazīstam šodien.

Karogi seifā.

Interesanti, ka 1991.gada 23.augustā, kad pēc puča arestēja Latvijas Republikas neatkarības pretinieku Alfrēdu Rubiku, viņa kabineta seifā atrada četrus sarkanbaltsarkanos karogus. Vienu no tiem uzreiz uzvilka virs cekas mājas. Bet vējā audums ātri ieplīsa un tas tika atdāvināts Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Bet pārējie trīs klīst kaut kur pa pasauli un rada ap sevi leģendas.

Gaisa bizness.

2009.gada jūlijā uzņēmējs Ņikita Klimentjevs patentē produktu ‘’Rīgas gaiss’’ un sāk tā tirgošanu Rīgas lidostā, autoostā, Vecrīgas suvenīru veikaliņos…. vietās kur apgrozās tūristi. Un tūristi arī pērk- kā suvenīru, jo tas satur atmiņas, izjūtas un stāstus. Vēlāk seko arī citi šādi projekti, ne tik veiksmīgi. 2012.gadā arī Siguldas viesnīcās, blakus tradicionālajiem, krāsainajiem koka spieķīšiem, varēja iegādāties skārdeni ar Siguldas gaisu. Uz tās ir pat īsa informācija par pilsētu un ar QR koda palīdzību var nokļūt mājaslapā, kur atrodama paplašināta informācija un dažādi stāsti par Siguldu.

Ir arī II DAĻA