Masoni Latvijā14

Valdis Pīrāgs: «Mūsdienās vairs nav tik lielu pretrunu starp baznīcu un brīvmūrniecību, taču pozīcija «pret» nav brīvmūrniecības mērķis. Tās uzdevums ir audzināt personības.»

Brīvmūrniecības sākotnējie mērķi ir ļoti jauki un pareizi,” atzīst kāds šo lietu pētītājs. Vienīgā nelaime – gadsimtu gaitā daudz kas no tā izčākstējis, bet palikusi gluži automātiska savējo virzīšana. „Paralēlās varas struktūras demokrātiskai sabiedrībai ir kaitīgas, it sevišķi, ja veicina nelegālo biznesu.”

Kā ir iekārtota masonu brālība, un vai tajā patiešām ir tāda brīvība un neatkarība starp biedrībām un biedriem, kā mums stāsta masoni?

Kā vēsta informācija no kādas citas masonu ložas: “Mums ir daudzpakāpju hierarhija, mēs izkopjam septiņus tikumus: ordeņa noslēpuma saglabāšana, pieticība un pakļaušanās augstākajām pakāpēm, tikumība, mīlestība pret tuvāko, vīrisķība, dāsnums, brīvība no nāves bailēm”.

UN kāds ir tas noslēpums, kas netiek atklāts pat vairumam biedriem, netikai mācekļiem, un kur sniedzas masonu augstākās pakāpes?

Ļoti iespējams, ka viens no tādiem ir tas, kurš jau tika minēts agrāk, rakstā par Jauno Pasaules kārtību:

“Ir ļoti interesanti piezīmēt, ka vairums no [masonu] ložām, kuras pastāv,[...] gandrīz visas ir pēcnācēji no to tēva Ignacija Lajolas dēliem.”

Citāts no Brīvmūrnieku Enciklopēdijas:

“Katoļu ceremonijas, kas bija svešas senajā Brīvmūrniecībā, tika ieviestas no 1735. līdz 1740. g., Klemonta ordeņa nodaļā, tā nosauktā par godu Burbonas Luijam, Klementas princim, tajā laikā Francijas ordeņa Grandmasteram. Kopš tā laika Jezuītu ietekme uz brālību bija jūtama aizvien vairāk un vairāk. Kandidāts vairs netika uzņemts ložā, bet gan Jeruzalemes pilsētā, ne īstajā Jeruzalemē, bet klerikālajā Jeruzalemē, norādot uz Romu. Sanāksmes tika sauktas par Capitula Canonicorum, un mūkveidīga valoda un askētisms dominēja kopš tā laika.”

Kā rakstīja Blavatska rakstā “Teosofija vai jezuītisms?”: Jezuīti ir praktizējuši ne tikai okultismu bet arī melno maģiju tās sliktākajās formās, vairāk kā jebkura cita cilvēku apvienība; un tieši tai [maģijai] viņiem ir lielā mērā jāpateicas par savu spēku un ietekmi”.

Tas nenozīmē, ka brīvmūrnieku rituāli ir sātanisms vai melnās maģijas rituāli, taču daudzi no tiem ir sacerēti Jēzus brāļu ordenī, kurš nav spējis atturēties no melnās maģijas, un kuras mērķis, iefiltrējoties un ieviešot tajā savus rituālus un augstas pakāpes, bija salauzt sākotnējo Masonu ordeņa struktūru, un novirzīt tas biedru meklējumus uz nekurieni. Protams, nekautrējoties arī izmantojot jaunos, pašu izveidotos atzarus saviem mērķiem.

Rakstā par jezuītiem, tika minēts ka savās slepenajās instrukcijās spāņu jezuītu priesteris Antonijs Eskobars vēsta: “Ir likumīgi… izmantot zinātni, iegūtu ar Sātana palīdzību (lasi - melno maģiju), tikai lai tās saglabāšana un pielietojums nebūtu atkarīgs no Sātana, jo zināšanas pašas par sevi ir labas, bet grēks, ar kura palīdzību tās iegūtas, ir jau pagātnē.”

Bijušais jezuīts Malači Martins, savā romānā “Windswept House”, apraksta ainas, kuras piedzīvotas Vatikānā... tās prologā smalki aprakstīta ceremonija, kura tikusi veikta Vatikānā 1963. g. - okults rituāls, kurš kronēja kritušo erceņģeli Luciferu kā Romas Katoļu baznīcas galvu.

Intervijā, uz jautājumu, vai autors tic, ka šāda kronēšana patiešām būtu bijusi, kā aprakstīta?

“Jā, es ticu”, viņš apgalvo. “Bez mazākajām šaubām. Taču laiks, vieta, utt. ir mainītas, lai aizsargātu vainīgos, un paglābtu nevainīgos...”