Marķīzes Kazati melnbaltā dzīve4

Tomēr dzīvesveids, kādu piekopa Kazati, kura maksāja taksistiem ar briljanta gredzeniem, nevarēja turpināties mūžīgi. Viņas parādi bija sasnieguši tam laikam milzīgu summu - 25 miljonus dolāru. Marķīze, to uzzinājusi, nevarēja izdomāt neko labāku kā uzrīkot vēl vienu balli, taču viņai ceļojot, laiki bija mainījušies un viņas ērmības vairs neuzlūkoja ar sajūsmu, bet gan ar aizkaitinājumu un  naidu. Pēdējā balle neizdevās, piedevām puse aicināto neiradās un visu vēl vairāk sabojāja spēcīgs negaiss. Viss, kas no tās palika, bija vēl 500 tūkstoši klāt esošajam parādam, kas bija jāatdod draugiem. Lai atdotu parādus, nācās šķirties no namiem Romā, Venēcija un Kapri, kā arī no daudzām personiskajām mantām, kuras tika gan pārdodas Džonam Rokfelleram un mademoiselleŠanelei, kā arī izklīda pa visu pasauli. Bija beidzies viņas dzīves baltais periods un iestājies melnais.  Attēlā : marķīze Kazati lapsu medībās.

Pēdējos dzīves gadus viņa pavadīja Londonā, un, lai arī cik ironiski tas būtu - kopā ar meitu. Par viņas tuvēko draudzeni negaidot kļuva mazmeitiņa, kura vēlāk atzinās, ka vecmāmiņas ciemošanās laikā bažīgi meklējusi pie druvīm slotu, ar kuru tā droši vien atlidojusi. Viņas izskats aizvien lika cilvēkiem atskatīties, tikai šoreiz ne ar apbrīnu, bet gan aiz žēluma. Māklinieks Ogatess Džonsons atcerējās: "Pūdera slānis uz viņas sejas kūva aizvien biezāks, pasakas par Itāliju - aizvien garākas, bet kostīmi - aizvien plānāki."

Marķīze šķīrās no dzīves 1957. gadā. Kāretējā spiritisma seansā viņa piedzīvoja asinsizplūdumu smadzenēs. Meitai viņa atstāja izsēdētu krēslu, nodilušu leopardādas apmetni un sasistu pulksteni. Atvadīties no sievietes, kas reiz valdīja pār pasauli, ieradās seši cilvēki.  Kapakmenī tika iegravēti vārdi no Šekspīra Antonija un Kleopatras: ''Viņas priekšā vecums un ieradums ir bezspēcīgi...''