Ērika Steca pretbomžu durvis. Te ir stāsts par vēl vienu ņujorkieti. Ēriks bija paranoisks un viņam bija uzmācīgas bailes no skvoteriem (karoč, viņam bija bomžufobija). Viņam nepārstāja uzmākties domas, ka visi tuvējie apkārtnes skvoteri par to vien sapņo kā ievākties viņa dzīvoklī, tiklīdz viņš kaut uz sekundi pamestu savu ūķi. Tā vietā, lai uzliktu drošākas slēdzenes, ieliktu stiprinātās durvis vai vienkārši sarunātu kādu pieskatītāju vai apsargu, viņš ķērās pie netradicionālākām metodēm.
Ko viņš sadarīja? Īstenā MakGaivera stilā viņš uzmeistaroja slazdu no kruķa un mednieku naža. To viņš piekarināja virs durvīm, un nospriegoja ar gumiju tā, lai ikviens, kas atvērtu durvis, tiktu uzdurts kā šašliks uz iesma. Neizprotamā kārtā viņš dzīvoklī uzmontēja divas iekārtas - vienu virs ieejas durvīm un otru virs guļamistabas durvīm (protect virginity at all costs). Tas viss kļuva vēl trakāk, kad kādā jaukā dienā atnāca kabeļu meistars, lai apsekotu dzīvokli. Lai gan Ēriks bija brīdināts par gaidāmajiem ciemiņiem, viņš nepapūlējās noņemt slazdu. Motīvs šai rīcībai palika miglā tīts. Varbūt viņš to aizmirsa. Varbūt, ka viņš to vienkārši gribēja izmēģināt. Lai gan, kas zina, iespējams viņam bija kāds īpašs naids pret kabeļu meistariem.
Par laimi meistaram, līdzi nāca pārvaldnieks, kuram laikam piemita pārdabiska maņa sajust briestošus sūdus, jo viņš pēdejā mirklī sajuta, ka kaut kas nav kārtībā un pats mēģināja atvērt durvis. Pārvaldnieks par mata tiesu izvairījās no uzduršanas, kad duncis nosvilpa viņam gar sāniem. Saprotams, nekavējoties tika izsaukta policija un Ēriku arestēja. Viņa mamma gan mēģina uzstāt uz sava dēliņa nepieskaitāmību, taču es šaubos, vai tiesa uzķersies uz ekstrēmas bomžufobijas kā pamatu nepieskaitāmībai.
