Blavatskas laikā bija, un pastāv arī tagad tāda Psihisko Pētījumu biedrība (Society of Psychical Research), zem anglijas kroņa, kas ir zinātniska institūcija psihisko fenomenu pētīšanai, kura veica izmekēšanu Blavatskas sakarā.
Iepriekšējie raksti atrodami šeit.
Toreiz nozīmētais speciālists, jurists Ričards Hodžsons, 200 lpp., garajā ziņojumā (Hoghson’s Report), pēc komisijas slēdziena secināja:
No mūsu pašu puses, mēs uztveram [H.P. Blavatsku] ne kā slepenu gaišreģu ruporu, nedz arī kā vienkārši vulgāru piedzīvojumu meklētāju; mēs domājam, ka viņa ir pelnījusi titulu mūžīgai piemiņai, kā vispilnīgākā, visģeniālākā un visinteresantākā viltvārde Pasaulē. - Komitejas apgalvojums un slēdziens.
Diez vai šāds tituls viņai pašai gāja pie sirds, un tas krietni iedragāja Teosofu biedrības reputāciju. Negāja pie sirds šis pētījums arī atsevišķiem vēlākiem Psihisko Pētījumu biedrības biedriem, kā Dr. Vernonam Harisonam, jaunam un šobrīd joprojām aktīvam P.P.b. biedram, kuram nešķita pareizi, ka Komiteja bija akla pret neparasto iespēju pašiem novērot un izpētīt H.P.B. personīgi, un apmierināties tikai ar atsevišķu liecinieku sacīto. Viņš noslēdza savu ar zvērestu apliecināto liecību 1986. g.:
“LAI TAS TOP ZINĀMS, ka mans profesionālais VIEDOKLIS, kas radies no šīs lietas, vairāk kā piecpadsmit gadus ilgstoša, pētījuma, minētās Helēnas Blavatskas nākotnes vēsturniekiem un biogrāfiem, un atsauksmju grāmatu veidotājiem, enciklopēdijām un vārdnīcām, tāpat kā publikai kopumā, vajadzētu apzināties, ka Komitejas Slēdziens saistīts ar [...] Teosofu biedrību, [...] būtu lasāms ar lielu piesardzību, ja ne noraidāms vispār. Tas ir tālu no objektīvas izmeklēšanas parauga, kas tik bieži tiek pasniegts kā tāds pat vairāk kā pēc gadsimta, bet tas ir smagi kļūdains un neuzticams.”
4 maijā, tajā pašā gadā, Psihisko Pētījumu biedrība izdeva preses relīzi, atbalstot Dr. Harisona pētījumu, un noraidot iepriekšējo Hodžsona atskaiti. Izrādījās, Hodžsons bija vairākkārt sevi pierādījis, kā “pārcentīgs un neuzticams liecinieks” - no viņa portretējuma, vadoties pēc viņa vēstules Dr. Čārlza A. Mercjē grāmatā “Spirituālisms un Olivers Lodžs”
Ja uz brīdi varētu šķist, ka tā laika zinātnei Blavatskas dzēlības trāpija mazāk, tad, protams, tā arī bija, taču ne visai:
“Izņemot dažas ar tīri fizisku zinātni saistītas problēmas, gan pieņēmumi gan secinājumi no zinātnieku puses ir tik pat hipotētiski cik gandrīz vienmēr aplami. Un, ja tie nešķiet tādi profānam, tad iemesls tam ir vienkārši tāds: minētais profāns maz nojauš, pieņemot zinātniskos dotumus ar aklu ticību. Bet gan pieņēmumi gan secinājumi ir pamatā to pašu smadzeņu produkts, kuras, lai cik arī nebūtu skolotas, nav nekļūdīgas; un tas ir truisms, kurš tiek demonstrēts ik dienu, regulāri mainot un pielabojot zinātniskās teorijas.” Blavatska “Slepenā Doktrīna”
“Mūsdienu zinātne ir bezspēcīga, lai apmierinātu cilvēces meklējumus, un padara nākotni spēkā neesošu, un laupa cilvēkam cerību (tādā nozīmē, ka šādai cilvēcei nebija ne nākotnes, ne cerības). Savā ziņā, tā ir kā Baital Pachisi, indiešu tautas pasakas vampīrs, kurš dzīvo miroņos, un barojās no miesas pūšanas” Blavatska “Atsegtā Izīda”.
Turpinājums sekos...
