Visu dzīvo, kas apdzīvo Zemi, var dalīt arī pēc gudrības vairākās grupās:
a) tādi, kuri izdod tikai atbildes reakciju ( mikrobi, abinieki ),
b) tādi, kuri kaut ko iemācas ( zīdītāji, daļa putnu utt. ),
c) tādi, kuriem galvenais ir iemācītas darbības, domāšana, valoda - t.i. spēja radīt civilizāciju.
M 31. Dzīvība3
28
4
Civilizācijas arī var būt dažādas, piem. tehnoloģiskas ( cilvēce ); var būt tāda, kur darbarīku vietā izmanto specializētus dzīvniekus ( piem. medicīnā izmanto dēles un bites ). Var iedomāties sabiedrību, kura vispār neko nepārveido, nestrādā cilvēka izpratnē - bet vai tā ir civilizācija? Piemērs - delfīni. Vēl ir tā sauktie maugļi, bet, parasti tie ir augstākas grupas īpatņi, kas uzauguši zemākā grupā - tātad deģenerāti.
Cik var saprast no aprakstiem, tad visi "viesi no NLO" pieder pie c) grupas, t.i. tur, kur cilvēks. Tie ir tehniski gudrāki ( jo viņi atlidoja ), bet intelektuāli principiālas atšķirības nav.
Reklāma
Rodas interesants jautājums - vai eksistē augstākas dzīvības formas vārda visplašākā nozīmē??? Tas ir, tiem nevajag būt olbaltumiem, organikai, humanoīdiem; pēc iedalījuma tādiem vajag varēt dzīvot arī kosmosā, t.i. Visums tiem būtu tas pats, kas mums planēta. Ievērojiet, kad cilvēce lidos kosmosā, tā meklēs tikai sev piemērotas planētas + vēl cīņa ar turienes mikrobiem ( interesanti, kā ar tiem tiek galā mazie zaļie? ).
Secinājums: ja eksistē augstākas dzīvības formas, tad mēs tās varēsim novērot tikai pēc iedarbes uz vidi( kosmosu ), t.i. mēs novērosim parādību, ko vairs nevarēs izskaidrot. Kādas tās varētu būt - nezinu, bet vismaz zvaigznes vai lielākā mērogā. Un tas tikai gadījumā, ja tām nav aizliegums iedarboties uz vidi tādā
mērogā.
Tev patiks šie raksti
