5ci zinātniski video par LSD
Lsd4
36
0
Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- [4,3-fg]hinolīn-9-karboksamīds) ir spēcīgs sintētisks halucinogēns un psihodēlisks enteogēns, kas rada halucinācijas, telpas un laika uztveres izkropļojumus, kā arī stiprus emocionālus pārdzīvojumus un traucējumus, kas pēc intensitātes līdzinās psihozēm. Saīsinājums LSD ir cēlies no vācu valodas (Lyserg-Säure-Diäthylamid).
Vēsture:
LSD pirmo reizi ieguva šveiciešu ķīmiķis Alberts Hofmans 1938. gadā. Jauniegūtā savienojuma psihotropās īpašības viņš atklāja nejauši 1943. gadā Psihiatriskajās klīnikās tika veikti plaši pētījumi par LSD izmantošanu psihiatrijā, tai skaitā arī eksperimenti uz cilvēkiem. Sākumā tika ražoti pat LSD saturoši medikamenti, taču vēlāk LSD izmantošana tā bīstamības un neprognozējamo blakusefektu dēļ tika aizliegta. Tomēr arī mūsdienās notiek psihoaktīvo vielu pētījumi par to varbūtēju izmantošanu medicīnā.
Reklāma
Iegūšana:
LSD iegūst sintētiski no lizergīnskābes, pievienojot tai dietilamīda grupu. Lizergīnskābe atrodama melnajos graudos.
Lietošanas bīstamība:
Lietojot LSD, cilvēks neadekvāti novērtē apkārtējo vidi, tādēļ bīstama ir transportlīdzekļu vadīšana LSD iespaidā, kā arī jebkuras citas darbības, kas saistītas ar kritisku lēmumu pieņemšanu un var izsaukt avārijas un traumatismu. Vēl bīstamāk ir lietot LSD kopā ar citām psihoaktīvām vielām vai medikamentiem. LSD var izsaukt arī apslēptu psihisku slimību aktivizēšanos. To nav ieteicams mēģināt lietot emocionāli nenosvērtiem cilvēkiem.
Tev patiks šie raksti
