Londonas Tauera noslēpumi2

Būdams Jorku dinastijas pārstāvis, Eduards IV visus trīs iepriekšējos karaļus pasludināja par uzurpatoriem, jo tajos ritējušas Lankasteru asinis. Taču viņš skaidri apzinājās, ka atradīsies arī kāds, kurš apstrīdēs viņa vecākā dēla Eduarda, Velsas prinča tiesības uz troni.

Lai arī Eduarda IV brālis Ričards, kurš bija uzticams karavīrs sava brāļa un karaļa dienestā, bija zvērējis uzticību Velsas princim, viņš steidzās karalistes vadības grožus pārņemt savās rokās. 1483. gada 29. aprīlī Ričards pārtvēra galminieku svītu, kura pavadīja jauno Eduardu uz Londonu. Tika arestēts puisēna tēvocis no mātes puses, kurš vadīja svītu. Ričards pats, visu atlikušo ceļu pavadīja sava brāļa dēlu līdz galvaspilsētai. Eduarda V kronēšana, kura bija paredzēta 4. maijā tika pārcelta uz 22. jūniju un nākošais monarhs tika ievietots karaliskajos apartamentos Tauerā.

Eduarda IV atraitne Elizabete (Elizabeth Woodville) ar savu jaunāko dēlu un meitām patvērās Vestminsteras abatijā, jo viņai bija radušās aizdomas par vīra brāļa viltību. Jūnijā reģentam izdevās pārliecināt Elizabeti atdot viņam jaunāko dēlu, deviņgadīgo Ričardu, Jorkas hercogu, paskaidrojot, ka jaunajam karalim Tauerā ir vientuļi.

Svētdienā, kad bija jānotiek jaunā karaļa kronēšanas ceremonijai, Eduarda V tiesības ieņemt troni tika apstrīdētas. Kāds Kembridžas baznīcas kalps Šajs pie Londonas Svētā Pāvila katedrāles uzstājās ar sprediķi, kurā apgalvoja par troņa mantošanas nelikumībām. Pēc runātāja vārdiem, Eduards IV apprecējis Elizabeti Vudvilu būdams saderinājies ar citu, tātad viņu laulības, pēc tā laika likumiem, var uzskatīt par nenotikušām un viņu bērni, ieskaitot jauno karali, ir ārlaulībā dzimuši. Vēl kādu laiku Gločesteras hercogs izlikās, ka negrib kļūt par karali, taču jau 26. jūnijā tika kronēts un kļuva par Ričardu III Jorku, Plantagenetu (Richard III Plantagenet of York). Karaļa – zēna valdīšanas laiks ilga mazāk nekā trīs mēnešus.

Vēl visu jūliju, tā arī nekronēto Eduardu V, kuru tagad saukāja dažādos nicinošos vārdos, un viņa brāli, laiku pa laikam varēja redzēt spēlējamies Tauera pagalmā, taču vēlāk, pēc kāda aculiecinieka liecībām, zēni tika pārcelti uz pils – cietokšņa tālākajām telpām. Arvien retāk zēni bija redzami restotajos pils logos, līdz nebija redzami vairs nemaz. 1483. gada rudenī izplatījās baumas, ka abi zēni Tauerā ir nogalināti. Bet pēc kā pavēles?

1484. gada janvārī franču diplomāts brīdināja par briesmām, kas saistītas ar gados jauna monarha atrašanos tronī savu karali – Francijas karalim Kārlim VIII tad bija tikai 14 gadu. Diplomāts pārliecinoši apgalvoja, ka Eduarda IV dēlus nogalinājis viņu tēvocis, tādā veidā troni ieguvis slepkava.

Tajā pat laikā Elizabete Vudvila noslēdza savienību ar Ričarda ienaidniekiem, piedāvājot savu vecāko meitu par sievu troņa pretendentam no Lankasteru dinastijas – Henrijam Tjūdoram. 1485. gada augustā Ričards III ar Henriju Tjūdoru tikās kaujā pie Bosvortas. Kaujas izšķirošā brīdī kāds karaļa piekritējs viņu nodeva un Ričards tika nogalināts.

Sarkanās un Baltās rozes karš (1455-1485) bija beidzies. Henrijs Tjūdors 1485. gada 22. augustā kronējās par karali un kļuva par Henriju VII. Anglijā sāka valdīt Tjūdoru dinastija, kuras laikā valsts piedzīvoja neredzētu uzplaukumu.