Pasaulē bieži vien tiek apšaubītas teorijas par visdažādākajām tēmām , kuras vien spējam iedomāties. Bet bieži vien mēs arī tām noticam vai arī neiedziļinamies tik ļoti , kā vārētu būt patiesībā.
Lūk , pastāstīšu jums par pāris lietām , kuras iespējams jūs nezinājāt.
Lai labi lasās.
Atgādinu , ka labu darbu Tu paveiksi jau vien padodot tālāk šo rakstu , kāda no soc.tīkliem! :)
Viens cents spētu nogalināt gājēju , ja tas tiktu nomests no augstas celtnes .
Ja kāds ir dzirdējis šādu pieņēmumu , tad arī tas diemžēl nav patiess. Piemēram ja centu nomestu no Empire State Building ( bildē ) , tad cilvēks iegūtu tikai nelielu traumu , kura nebūtu ilgstoša . Bet patiesība ir tāda , ka centa airodinamika nebūtu pietiekami liela , lai nogalinātu cilvēku. Iegūtā trauma sāpētu gluži tāpat kā neliels āmura sitiens pa pirkstu.
Zibens nekad netrāpa vienā un tajā pašā vietā.
Diemžēl , šis pieņēmums nemaz nav pareizs. Ja kādreiz esi ievērojis zibens laikā vietu , kur viņš iesper un atkal ir pienākusi vētra , nedodies uz šo vietu , jo viņš tur var trāpīt ! Vēl jo vairāk , ir lielāka iespējamība ka tur trāpīs atkal un atkal. Turklāt zibens mēdz biežāk trāpīt vietās , kuras atrodas tuvāk pie mākoņiem , jeb augstāk no zemes. Pārsvarā tie ir koki , kalni , lielas celtnes u.c augstas lietas. Tieši šajās vietās visbiežāk arī būs atkārtoti zibens spērieni.
Interesanti ir tas , ka debesskrāpis Empire State Building no zibens triecieniem gadā tiek skarts aptuveni 25 reizes.
Gravitāte nepastāv kosmosā.
Daudzi jau iespējams no filmām būs guvuši šādu informāciju , ka gravitāte kosmosā nepastāv , bet tomēr tā nemaz nav.
Gravitātes kosmosā ir ļoti daudz , tikai iemesls kapēc astronauti kosmosā ir bezsvara stāvoklī ir tas , ka tie riņķo apkārt Zemei. Viņi itkā vienmēr krīt uz zemi , bet vienmēr paiet tai garām , tātad viņi vienmēr krīt , bet nekad nenolaižas. Līdz ar to gravitāte eksistē visās kosmosa vietās. Gravitāte samazinās tikai 250 jūdzes ārpus Zemes atmosfēras , tikai par 10 % .
Smadzeņu šūnas neatjaunojās .
Skolās bieži vien stāsta , ka smadzeņu šūnas neatjaunojas , tapēc labāk saudzēt tās visos iespējamos veidos , bet ha ha , arī tā nav patiesība. 1998.gadā Zviedrijā , La Jollas institūtā atklāja , ka smadzeņu šūnas atjaunojas . Smadzeņu atmiņas un mācīšanās centrs spēj radīt jaunas šūnas , kas spēj aizstāt atmirušās. Kopš šī atklājuma ir cerība atrast izārstēt cilvēkus no Alcheimera slimības.
Piecu sekunžu likums.
Iespējams katram no mums ir kāds draugs vai pat kāds no mums ir izmantojis šo piecu sekunžu likumu , kad kas ēdams nokrīt zemē. Pārsvarā jau uzkodas. Itkā tiek dotas piecas sekundes , lai ēdienam nekas uz zemes nenotiktu , bet to mierīgi varētu paspēt pacelt un apēst. Galīgi nē , lai vai kādā vidē jūs būtu , protams ja tā nav pilnībā sterilizēta no visa iespējamā , tad pietiks ar vienu milisekundi , lai uz tās jau būtu baktērijas un sāktu vairoties.
Evolūcijas laikā viss attīstās no ''zemāka'' par'' augstāku'' .
Lai gan kā visiem zināms , cilvēka attīstības vēsture plešās gadsimtos un ķermenis , prāts , izskats mums ir pilnveidojies , daudzām dzīvām būtnēm tas palicis nemainīgs un ne visu ir skārusi evolūcija.
Piemērs tam ir sēnes , haizivis , sūnas - tās visas ir izlaidušas ''uzlabošanās procesu'' un ir palikušas nemainīgas kopš vien šīs lietas , radības ir zināmas. Viņas lieliski ir pielāgojušās vidēm laika gaitā tā , ka tās ir pilnībā orģinālas.
zibens tiešām netrāpa vienā un tajāj pašā vietā. te gan ir jāprecizē, ka zibens var trāpīt vienā mērķī vairākas reizes, taču nekad neatkārtos iepriekšējo ceļu.
ar evolūciju viss vēl jo projām ir kārtībā. attīstība notiek no zemākā uz augstāko. un tas ir tāpēc ,ka Dabā brīnumi nenotiek. cita lieta ir tā, ka konkrēta suga var palikt noteiktā attīstības pakāpē ārkārtīgi ilgu laiku, bet tas jau ir cits stāsts.
attīstības procesa pretinieku ļaunākais ienaidnieks ir "rudimenti". tas ir tāpēc, ka šo tēmu nu nekādīgi nevar nedz apiet, nedz apgāzt, nedz noliegt, pie tam saglabājot vesela prāta statusu. kats no mums var aplūkot pāris rudimentus uz sava ķermeņa. piemēram izplet pirkstus un paskaties kas ir starp pirkstiem - tā ir peldplēve, pareizāk sakot - tas, kas palicis pāri no peldplēves. lai gan mūsu mitināšanās vairs nenotiek ūdenī. un šādu rudimentu ir daudz.
bet es tikai tā
