1854.g netālu no Malaysia un Philippienes salām nogranda tāds it kā sprādziens un neilgi pēc tam izvērtās šausminoša un 3 dienu ilga postoša - dabas stihija - starp šīm salām visvairāk cieta sala Jolo, kas ap to laiku nemaz nebija pārapdzīvota - viena cilts, kuru pārvaldīja ( ja tā var izteikties) priesteris.
Liesmojošais Cunami1
ap 1854 gadu, si sala bija majvieta paris cilvekiem, kuri ne ko nezinot viena jauka diena ( nakti) piedzivoja istu sausminosu, dzives parbaudijumu
Rits iesakas, ka parasti, siem iedzivotajiem. Ne kas neliecinaja par iespejamiem draudiem vinu dzivibam. Diena bija saulaina unn debesis nebija ne viena pasa makonisa.
Vakarpuse paradijas pirmie lietus makoni, kas saja zemes nosturi nebija retums. Un pec paris mirkliem saka, lenam pilinat pirmas lietus piles.
iestajas nakts un lietus pienemas speka, ar katru bridi. nogranda pirmais bet ne pedejais perkona dusmu ladins, un paradas zibens, sarkani baltais rotajums uz melno makona fona. Tiesi, kad apklust visi perkona dardi notiek neparedzamais. Nogrand spradziens, tiesi zem zemes...
Velak, ka noskaidrojas ta bija zemestrice, kura parrava naftas gultni un lava tai uzpeldet virs udens.
nelaimigas sakritibas dell, zibens ladins trapija udens virsmai un aizdedzinaja to.
Vilnis pec villna, uguns laava virzijas uz salas pusi biedejot iedzivotajus. Zemes grudiena rezultata lielakais vilnis ar degoso masu aizdezinaja kokus un majas, ta rezultata izcelas panika un salu parnema udens liesmas. Nodega gandziz viss. palika paris vietas kur uguns neskara. cilveki kuri apdzivoja so salu gaja boja.
Stastu par ugunigo cunami sacereja un publiskoja -tigercat188-
paldies ka lasijat un saldu dusu