1700. gadā Liepājas rāte jeb maģistrāts tiek paplašināts ar otru birģermeistaru; Ziemeļu kara notikumu gaitā rudenī pilsētu okupē zviedru karaspēks, palikdams te līdz 1709. gadam. Šajā laikā uzbūvē nocietinājumus, t.s. skanstis; Kurzemē un arī Liepājā plosās otrā lielā mēra epidēmija. 1703. gadā Ziemā tiek pabeigti galvenie Liepājas ostas izbūves darbi. 1705. gadā Liepājā ierodas pirmais akadēmiski izglītotais ārsts Melhiors Fišers (miris 1710.g. lielā mēra laikā). Pirms viņa par pilsētas ārstiem strādāja dziednieki, bārddziņi u.tml. (mūsdienu izpratnē — feldšeri). 1708. gadā dzimis vecākais Liepājas vēsturnieks Kārlis Ludvigs Tečs. 1710. gadā Kurzemē izceļas trešā mēra epidēmija. Liepājā janvārī un februārī nomirst 900 vācu draudzes locekļu; tiek izdoti jauni Liepājas tirdzniecības noteikumi. 1716. gadā Liepājā ierodas Krievijas cars Pēteris I, viņš apmetas rātsnamā. 1725. gadā pabeidz ostas kanāla rakšanu. Tā platums ir 43 — 65 metri. 1737. gadā izbūvēts mols un kopumā pabeigti Liepājas ostas būvdarbi. 1742. gadā sākta Liepājas ev.lut. vācu draudzes Sv.Trīsvienības baznīcas būve. 1757. gadā pirmo reizi pilsētas vēsturē liepājnieki bauda skatuves mākslas brīnumu — Liepājā ierodas ceļojošās teātra trupas. Izrādes notiek bagātā tirgotāja Benjamina Drēzinga ārpilsētas mājā, sauktā par Drēzinga pili (Dresings Palais). 1758. gadā pabeidza un iesvētīja Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcu. 1769. gadā Liepājas ostas kanāls tiek padziļināts līdz 4,3 metru dziļumam. 1777. gadā pēc Sv.Annas baznīcas mācītāja J.A.Grundta ierosinājuma dibināta Liepājas pilsētas bibliotēka. 1779. gadā Sv.Trīsvienības baznīca iegūst jaunas ērģeles — meistara H.A.Konciusa darināto 38 reģistru instrumentu. 1792. gadā pilsēta atsakās no viduslaiku paraduma — publiskiem nāves sodiem. Liepājnieki pēdējo reizi redz briesmīgāko no sodiem — salaušanu uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas. 1794. gadā Kurzemē iebrūk poļu konfederāti un ieņem Liepāju. Maijā pilsētai jāzvēr uzticība Polijas republikai. 9.septembrī Liepājā ierodas krievu jātnieku nodaļa un kazaki. Kurzemes hercogistes dienas ir skaitītas. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti inkorporēja Krievijas impērijā. 26.jūlijā Sv.Trīsvienības baznīcā notiek svinīga uzticības zvērēšana carienei Katrīnai II. Liepājai nonākot Krievijas pārvaldījumā, pilsētā ir 456 dzīvojamie nami, 453 cita rakstura celtnes. Liepājā dzīvo 848 ģimenes, pavisam 4548 cilvēki. 1798. gadā par Liepājas tirgotāju A.Vites un L.Hikes atstātajiem līdzekļiem atver bāriņu namu un skolu, kas pastāv līdz 1915.gadam. 1799. gadā Liepājā pastāv 33 dažādi amati.
Tev patiks šie raksti
