1625. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, uzturotiesGrobiņas pilī, 18. martā Liepājai dāvāja pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas rakstu. 1626. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds III apstiprināja pilsētas tiesību dokumentu. 1638. gadā Liepājā bija ap 1000 iedzīvotāju. 1646. gadā nodibināja Liepājas Lielo (tirgotāju) ģildi, pilsētā plosījās mēris. 1661. gadā pilsētā izveidoja sardzes dienestu, reģistrēta jauna mēra epidēmija. 1671. gadā līdz ar pilsētas privilēģijām 471 latviešu tautības iedzīvotājs kļuva par pilsētas zemnieku jeb kambarnieku. 1675. gadā tagadējā vietā esošās t.s. trešās Sv. Annas baznīcas koka būvi apmūrēja ar ķieģeļiem. 1680. gadā Liepājas pilsētas skolas skolotājs Georgs Krīgers sastādīja "Pirmo Kurzemes horizontam aprēķināto kalendāru", ko nodrukāja Dancigā. G.Krīgeram tas 1686. gadā atnesa "Kurzemes astronoma" slavu. 1690. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs apstiprināja Liepājas muitas noteikumus. 1699. gadā Bāriņu ielā 33 uzbūvēja birģermeistara Joahima Šrēdera namu, kurā 1700. gadā esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII. Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti raibs, taja dzīvoja amatnieki un tirgotāji no Ziemeļvācijas, Polijas, Lietuvas, Holandes, Zviedrijas, Šveices. 1696. gadā rudens vētra sadauzīja 14 kuģus, kas bija noenkuroti jūrā pie pilsētas. 1697. gada 26. augustā pilsēta noslēdza līgumu ar Kurzemes hercogu par ostas būvi. Ventspils kokgriezējs Nikolass Sēfrenss izgatavoja altāri Liepājas Sv.Annas baznīcai. Ceļā uz Rietumeiropu Liepājā uzturējās Krievijas cars Pēteris I, apmetoties Hoijeres viesnīcā Kungu ielā 24.
Tev patiks šie raksti
