Liepājas Karaostas Cietums.13

Likumsakarīgi, ka šis fakts, kā arī robežas tuvums, bija noteicošais, izvēloties vietu Krievijas impērijas Baltijas Jūras kara flotes atbalsta bāzei. Ar 1890. gadu uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība.

Oficiālo pavēli par celtniecības darbu sākšanu deva Krievijas cars Aleksandrs III. Viņa dēls, cars Nikolajs II tēva piemiņai deva rīkojumu jauno kara bāzi nosaukt par «Imperatora Aleksandra III ostu». Latvijas neatkarības laikā šo vietu sāka dēvēt par Kara ostu.

Aleksandra III osta bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Bija pat sava pasta nodaļa, kura tā arī saucās «Port Imperatora Aleksandra III».

Pastkartes nosūtīšana no turienes uz Liepāju maksāja nevis kā pasta sūtījums pilsētas robežās 1 kapeiku, bet gan kā starppilsētu - veselas trīs kapeikas. Karosta šodien Liepājā ir īpašs rajons, tā vairs nav pilsētiņa armijai.

Liepājas Kara osta aizņem aptuveni trešdaļu pilsētas kopējās platības tās ziemeļu daļā. Kara osta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā.

Pavisam Karostas cietuma ēkā ir 37 kameras, protams, arī ir vairākas telpas sargiem un priekšniekam.

Ēkās saskatāms Krievijas militārās elegances un padomju militārisma kontrasts.

Karostas cietums jeb virssardze. ēka cel­ta ap 1900. ga­du un līdz pat 1997. ga­dam kalpojusi kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta. Jau kopš pir­ma­jiem ga­diem tā ir bi­ju­si drū­ma vie­ta cil­vē­ku lik­te­ņu sa­lau­ša­nai un brī­vā ga­ra ap­spie­ša­nai. Mai­nī­jās va­ras un līdz ar to mai­nī­jās ie­slo­dzī­tie – tie bi­ja re­vo­lu­ci­onā­ri, ca­ra ar­mi­jas mat­ro­ži un apakš­virs­nie­ki, vā­cu Vēr­mah­ta de­zer­tie­ri, Sta­ļi­na lai­ka tau­tas ie­naid­nie­ki, padomju armijas un Latvijas armijas karavīri un citi nepaklausīgie. Virs­sar­dzē ir no­vē­ro­tas da­žā­das ne­iz­skaid­ro­ja­mas pa­rā­dī­bas – klau­dzo­ši so­ļi, elek­tris­ko spul­dzī­šu pa­šizs­krū­vē­ša­nās, ne­iz­skaid­ro­ja­ma aiz­vēr­tu ka­me­ru at­vēr­ša­nās... to­mēr vis­ne­pa­tī­ka­māk ne vienu vien pār­stei­gu­si šķie­ta­mu tē­lu pa­rā­dī­ša­nās cietuma gaiteņos...