Lielākie sprādzieni, kurus novērojis cilvēks!7

GRB 080319B – lielākais supernovas sprādziens, kuru novērojis cilvēks
Gamma staru uzliesmojums ir visiznīcinošākais notikums visumā. Nav īsti saprotams, kas to izraisa, bet domājams, ka supernovas. Tas parasti ilgst 20 – 40 sekundes un ir vērsts noteiktā virzienā. Šādi uzliesmojumi ir ļoti reti un katrā galaktikā norit aptuveni 5 uzliesmojumi 100 gadu laikā. 2008. gadā tika novērots uzliesmojums ar nosaukumu GRB 080319B, to varēja novērot 30 sekundes pat ar neapbruņotu aci. Eksplozija notika 7,5 miljardus gaismas gadu attālumā un ir arī viens no tālākajiem notikumiem, kādu novērojis cilvēks. Eksplozijas jauda atbilda tam, ja uzspridzinātu TNT daudzumu, kas atbilst 10’000 saules masām.

FOAB – lielākais bumbas sprādziens, kuru neizraisīja atomierocis
FOAB (Father of all Bombs) ir krievu taktiskais ierocis, kas veidots tā, lai uzsprāgtu virs zemes un ar radušos sprādziena vilni iznīcinātu visu zem sevis. Bumbas sprādziena jauda atbilst 44 tonnām TNT, kas ir tik pat, cik nelielai atombumbai, taču FOAB nerada radioaktīvo piesārņojumu. FOAB tika radīta kā atbilde uz amerikāņu līdziga tipa ieroci MOAB (Massive Ordinance Air Blast Bomb) jeb “Mother of all Bombs”.

Minor Scale
Testu veica ASV 1985. gadā. Toreiz tika uzspridzinātas 5000 tonnas amonija nitrāta. Mērķis bija uzzināt kādu efektu radītu neliels atomsprādziens uz militāro tehniku. Iespējams lielāks sprādziens tika radīts, kad Lielbritānijas Karaliskie Jūras Spēki uzspridzināja 6700 tonnas no 2. Pasaules kara palikušās munīcijas.

SN2006gy – lielākā hipernova
2006. gadā tika atklāta hipernova SN2006gy. Supernova ir zvaigzne savas eksistences pēdējos mirkļos, kad tai beidzas degviela – tā vispirms saraujas un tad eksplodē. Milzīgas supernovas mēdz saukt par hipernovām, tās var radīt nebijuša mēroga sprādzienus visumā un domājams izraisa gamma uzliesmojumus. SN2006gy hipernova atradās 230 miljonus gaismas gadu attālumā un tās masa līdzinājās 150 saules masām, kad tā sarāvās un eksplodēja ar jaudu, kuru ir grūti samērot ar mums pazīstamām mērvienībām. Interesanti, ka hipernovas ne vienmēr eksplodē, bet gan mēdz savā saraušanās fāzē neapstāties un izveidot apgabalu telpā, kur blīvums ir bezgalīgs, un to sauc par melno caurumu.

Tamboras kalna eksplozija – lielākā dabas radītā eksplozija, kuru reģistrējis cilvēks
1815. gadā cilvēce piedzīvoja iespējams lielāko sprādzienu tās pastāvēšanas vēsturē, kad uzsprāga Tamboras vulkāns Indonēzijas salu arhipelāgā. Sprādziena jauda bija 14 reizes spēcīgāka nekā Tsar bumbai. Sprādziena skaņu varēja dzirdēt 2600 km attālajā Sumatrā, savukārt vulkāna pelni aizklāja saules gaismu un izraisīja otro aukstāko gadu uz zemeslodes, kuru reģistrēja cilvēki. Tamboras kalna augstums no 4,3km samazinājās uz 2,8km.

Tsar – lielākais atomsprādziens
Šo ūdeņaraža bumbu uzspridzināja 1961. gadā Padomju Savienības zinātnieki. Tās jauda atbilda 57 megatonnām, lai gan sākumā bija rēķināta uz visām 100 megatonnām. Testu veica šķietami drošā rajonā (Novaya Zemlya salā), tomēr sprādziena vilnis pilnībā iznīcināja kādu ciemu 55km attālumā no sprādziena epicentra. Postījumi tika reģistrēti pat Norvēģijā un Somijā. Sprādziena radītā sēne sasniedza 64km augstumu, bet triecienvilni varēja just pat tad, kad tas apceļoja zemeslodi jau trešo reizi.

Tunguskas sprādziens – lielākais asteroīda izraisīts sprādziens pēdējo laiku vēsturē
1908. gadā virs Tunguskas (Krievija) nogranda milzu sprādziens. Daudzi jau noteikti ir lasījuši par to. Sprādziena jauda bija 1000 reižu spēcīgāka nekā uz Hirosimu nomestajai atombumbai. Lai gan dažas teorijas apgalvo, ka tas varēja būt gan NLO, gan Nikolas Teslas eksperimentu rezultāts, tomēr lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka tas bija gaisā uzsprādzis meteorīts.