Šajā rakstā par smagākajām un traģiskākajām autokatastrofām uz Latvijas ceļiem. Brauciet prātīgi!
Lielākās autokatastrofas uz Latvijas ceļiem.31
736
0
Traģiskākā pasažieru autobusu katastrofa Latvijā. Upuru skaita ziņā traģiskākā pasažieru autobusu katastrofa notika 1947.gada 8.jūlijā Smiltenē. Rīgas 1.autobusu parkam piederošais autobuss Mercedes – Benz atradās ceļā no Alūksnes uz Rīgu, un atļauto 35 pasažieru vietā autobusā atradās 51 cilvēks. Braucot caur Smilteni pārslogotais autobuss veica stāvu nobraucienu pa Dārza ielu, kuras galā bij ass pagrieziens, autobusam atteica bremzes un tas ietriecās izdegušās Lauksaimnicības biedrības nama sienā. No spēcīgā trieciena 16 tonnas smagā siena uzgāzās autobusam virsū. Toreiz bojā gāja 27 cilvēki un 19 tika ievainoti. Autobusa šoferis izdzīvoja un tika notiesāts uz 10 gadiem, jo bij atradies alkohola reibumā pie stūres.
1999. gada 25. augusts. Neilgi pirms pulksten 23 uz šosejas Babītes pagastā saskrienas četras automašīnas, nedaudz vēlāk šajā pat vietā avarē vēl trīs spēkrati, bet ap pulksten 23.30 uz šosejas notiek apjomīgākā avārija, kad saduras deviņas mašīnas. Avāriju sērijā uz Jūrmalas šosejas iet bojā divi cilvēki. Tostarp arī grupu "Iļģi" un "Marana" vokāliste un radio "Amadeus" ētera balss Māra Kalniņa, kas bija ceļā uz savām mājām. Avārijas, kuras nepārprotami veicināja necaurredzami bieza migla, notika tikai desmit dienas pēc līdzīgu negadījumu sērijas, kas šajā pašā vietā uz Jūrmalas šosejas notika 15. augustā. Toreiz miglas un degošā purva dēļ šajā ceļa posmā notika vairākas avārijas, kurās saskrējās 10 mašīnas, bet cieta divi cilvēki.
Avāriju sērijas izraisa plašu rezonansi, un daudzi apgalvo, ka tādas lietas uz Latvijas ceļiem vēl nav piedzīvotas. Tomēr tie vēl ir tikai ziediņi. Jaunā tūkstošgade atnāca ar aizvien pārsteidzošākām autokatastrofām.
2000. gada 10. augusts. Rīgā, Valdeķu ielā, automašīnas "BMW 525" vadītājs Deniss Veremeičiks uzbrauc uz ietves un notriec sešus cilvēkus. No gūtajiem ievainojumiem iet bojā divas sievietes un vīrietis, bet vēl divām sievietēm un vienam bērnam nodarīti smagi miesas bojājumi. Ekspertīze "BMW" vadītāja asinīs konstatē vairākas narkotiskās vielas — opiju, morfiju un marihuānu. Tiesa Veremeičikam piespriež brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. Pirmos pāris gadus viņš sodu izcieš atklāta tipa cietumā Olainē. Tomēr 2004. gada vasarā ieslodzījumā Veremeičiku pieķer narkotiku reibumā — ekspertīzē viņa organismā uziet metadonu, opija alkoloīdus un benzodiazepāmu. Drīz pēc tam saskaņā ar cietuma administratīvās komisijas lēmumu Veremeičiks pārvietots uz daļēji slēgta režīma cietumu, kur viņam jānosēž atlikušais soda termiņš. Vienlaikus pērn Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma arī lēmumu, ka Veremeičikam jāmaksā 20 000 latu kompensācija avārijā cietušajam bērnam. Prasību par līdzekļu piedziņu no Veremeičika tiesā bija iesniedzis Aivo Līnis, kura divus gadus vecā meita un sieva cieta traģiskajā avārijā. Pēc avārijas meitene kļuvusi gandrīz akla un apmeklē vājredzīgiem bērniem domātu bērnudārzu. Pēc tēva sacītā, bērnam ir lielas rētas uz kakla un galvas, viņai arī neaug mati.
2003. gada 2. augusts. Ap pulksten 21 uz Salu tilta Rīgā notiek viena no šīs tūkstošgades lielākajām avārijām Latvijā. Ar 15 tonnām degvielas piepildīts benzīnvedējs uzskrien divām stāvošām automašīnām, aizķer tilta malā stāvošu vīrieti un kopā ar viņu caur tilta margām nogāžas uz Mūkusalas ielas rotācijas apļa, kur, pārraujot trolejbusa līnijas vadus, eksplodē. Uz tilta stāvējušais vīrietis iet bojā, vēl viens cilvēks cietis. Līdz pat 7. augustam virzienā uz Pārdaugavu ir slēgta autotransporta satiksme. Kravas automašīnas šoferis izglābās. Šī, šķiet, ir pirmā avārija, kuras dēļ pilsētas centrā vērojām Holivudas cienīgu eksploziju, bīstamu vielu izplūšanu un ugunsgrēku.
2004. gada 26. novembris. Uz Liepājas šosejas Kuldīgas rajonā notiek kravas automašīnas, autobusa un vieglā auto sadursme, kurā kopumā cietuši 25 cilvēki. Netālu no Rudbāržiem kravas automašīnai uz ceļa saslīdēja piekabe, kas sadūrās ar "Audi". Pēc tam piekabe atdalījās no auto un ietriecās autobusā, kas kursēja maršrutā Liepāja—Rīga, kura aizmugurē savukārt ietriecās vēl viena vieglā automašīna. Jau tūdaļ pēc avārijas izskan versija, ka kravas automašīnas vadītājs pārsniedzis braukšanas ātrumu, un, strauji bremzējot vai vēl vairāk palielinot ātrumu, piekabe sākusi slīdēt. Tas ir viens no nedaudziem gadījumiem, kad policija apstiprina — negadījuma brīdī šoseja bija slidena un snidzis sniegs. No 25 negadījumā cietušajiem autobusa vadītāja stāvoklis ir vissmagākais. Šī ir pirmā avārija jaunajā tūkstošgadē, kas prasa tik lielus cilvēku upurus.
2004. gada 31. decembris. Uz šosejas Rīga—Rēzekne notiek traģiskākā autoavārija Latvijas vēsturē. Avarējot uzņēmuma "Ecolines" divstāvu pasažieru autobusam, kas kursēja maršrutā Maskava—Rīga, iet bojā deviņi cilvēki, bet vēl vairāki desmiti gūst ievainojumus. Avarējušajā autobusā kopumā brauca 65 cilvēki — 62 pasažieri, divi šoferi un viena stjuarte.
Policija domā, ka katastrofā iekļuvušā autobusa šoferis, visticamāk, pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu. Autobusu un kravas automašīnu vadītāju, kā arī pasažieru stāstītais liecina, ka autobusa ātrums bijis ļoti liels. Tas apdzinis kravas automašīnu, pēc tam spēkrats samests, apmetis kūleni, ar priekšgalu piezemējoties pretējā braukšanas joslā un tālāk ieslīdot grāvī. Autobusa šoferis saņēma 5 gadu un 2 mēnešu ilgu cietumsodu.
