Pirms vairāk nekā sešiem miljoniem gadu Kolorado upe sāka veidot ceļu, izveidojot vienu no lielākajiem dabas brīnumiem pasaulē.
Lielais kanjons5
117
0
Dabas izveidots brīnums
Lielais kanjons liek aizrauties elpai. Tas 446 kilometru garumā līkumo pāri Arizonas štata stūrim, sākot no Nevadas robežas rietumos un beidzot ar Jūtu ziemeļos. Dažviet tas ir sarkanas krāsas amfiteātris bez teātra, citviet no kanjona gultnes paceļas zemes salas – dažas ar plakanām virsotnēm, citas – ar asām smailēm. Kanjona stāvās sienas – vairāk nekā kilometru augstas – demonstrē Zemes garozas šķērsgriezumu, kas veidojusies gandrīz divu miljardu gadu laikā, tur var saskatīt gandrīz 40 iežu slāņu. Fosilijas sniedz ieskatu par augu un dzīvnieku sugām, kas te mitušas šajā vietā dažādos Zemes vēstures periodos.
Dzīvības pilna vieta
Lielo kanjonu apdzīvo neparasti liels floras un faunas pārstāvju skaits – 91 zīdītāju sugas ,373 putnu sugas, 17 zivju sugas, 57 rāpuļu un abinieku sugu, un 1750 augu sugu. Parka zonu uzskata par pussausu tuksnesi, tomēr dažādus kanjona augstākos līmeņus apdzīvo atšķirīgi dzīvās dabas pārstāvji. Abpus upes gaitenim zaļojošā augu valsts šai vietai piesaistījusi daudzus zīdītājus, tostarp vāveres, koijotus un skunksus. Kopš Glenkanjona dambja uzcelšanas 1963. gadā, upē ziemo tūkstošiem ūdensputnu. Ziemeļu malas priežu un paegļu mežos dzīvo 52 sugu zīdītāji, ieskaitot kalnu lauvas, aļņus un melnos lāčus. Melnastes brieži un Kanādas aitas ir izplatītākie pārnadžu dzimtas pārstāvji kanjonā.
Reklāma
Spēks un tehnoloģija
Glenkanjona dambis tika uzbūvēts Kolorādo upē netālu Peidžas Arizonas štata, lai nodrošinātu Amerikas –D-R iedzīvotājus ar ūdens krājumiem un elektrību. Tas jūtami ietekmēja Lielā kanjona ekosistēmu. Pirms tam pavasara palu beigās tika zaudēts ļoti daudz dzīvnieku valsts pārstāvju, jo upe vairs nespēja skalot prom smiltis, lai veidotu liedagus, purvus un upes līčus. Dambis sniedza iespēju pietiekami labi uzraudzīt un kontrolēt palus, vispirms 1996. gadā, otrreiz 2008. gadā. Vairāku dienu laikā dambis izlaiž iespaidīgu ūdens daudzumu – aptuveni 1,09 miljonus litru sekundē, kas ir puse vidējā dabiskā pavasara palu ūdens apjoma.
Kanjona iedzīvotāji
Senākās liecības par cilvēku klātbūtni kanjonā ir aptuveni 12’000 gadu senas, tad medību un vācēju ciltis izmantoja akmens rīkus, lai medītu kalnu kazas, sliņķus un bozonus. Patstāvīgas apmetnes tur ierīkoja vismaz pirms 4000 gadiem – cilvēki dzīvoja zem krasta pārkarēm un alās. No šā laika ir atrastas skaistas, tikai pāris centimetrus lielas dzīvnieku figūriņas, no kurām katra ir veidota no atsevišķa koka gabaliņa, kas ir vidū sašķelts, un tad rūpīgi izveidots par dzīvnieku formu. No 1. līdz 500. gadam kanjona iemītnieki sāka darināt arī grozus un sandales , kā arī uzkrāt graudus. No 500. gada viņi dzīvoja apļveida nojumēs, ko konstruēja kā kop dzīvojumu vietu, un no 900. gada kultivēja kukurūzu. 13. gadsimtā tur ieradās hualapaju (cilvēkiem no augstajām priedēm) un havasupaju ( cilvēku no zilganzaļajiem ūdeņiem) – pirmie priekšteči.
Kanjonu nav iespējams šķērsot tieši. Tā platākā vieta sasniedz 29 km. Lai no Lielā kanjona Ziemeļu malas nokļūt Lielā kanjona D- malā, jāveic 341 km garš ceļš. Mērojot šo ceļu ar autobusu, to var izdarīt tikai garās piecās stundās.
Reklāma
