Leonardo da Vinči (itāļu: Leonardo da Vinci; dzimis 1452. gada 15. aprīlī, miris 1519. gada 2. maijā) bija talantīgs Toskānas izcelsmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās. Leonardo da Vinči kā personība visspilgtāk ilustrē renesanses laika cilvēku[1]. Viņš bija izcils arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis[2].
Leonardo ir slavens ar savām reālistiskajām gleznām, īpaši būtu jāizceļ Mona Liza, Svētais vakarēdiens, "Jānis kristītājs" un no zīmējumiem Vitrūvija Cilvēks. Viņam bija daudz savam laikam pāragru ideju izgudrojumu jomā. Viņa piezīmēs atrodamas neskaitāmas skices un zīmējumi, kuros var atpazīt helikoptera, tanka, vai zemūdenes apveidus, saules enerģijas izmantošanas idejas, kalkulatora funkcionālos risinājumus un daudz ko citu. Taču tikai dažus no saviem izgudrojumiem Leonardo izdevās ieraudzīt savas dzīves laikā praktiskā pielietojumā, lielākā daļa no tiem netika īstenoti. No viņa darbu oriģināliem ir saglabājušās tikai dažas gleznas, dienasgrāmatas ar zīmējumiem, diagrammām un piezīmēm. Tomēr da Vinči devums cilvēcei anatomijā, astronomijā, optikā, hidrodinamikā, kā arī kultūras vērtību jomā ir viens no izcilākajiem vēsturē.
Leonardo zīmējumu skices jau 14 gados bija tik labas, ka tēvs tās parādīja Andrea Del Verokjo (Andrea Del Verrocchio), viņš Leonardo uzreiz pieņēma par mācekli. Ap 1466.gadu viņš bija asistents vadošajam Florences gleznotājam un skulptoram Andrea Del Verokjo. Viņa darbnīcā Leonardo iemācījās daudzus amatus: rasēšanu, ķīmiju, metalurģiju, metālmākslu, ģipša izliešanu un modelēšanu, ādas apstrādi, mehāniskās zinātnes, aušanu, kā arī zīmēšanu, altārgleznu gleznošanu un tēlniecību[6].
1472.gadā Leonardo pieņēma Florences gleznotāju ģildē, bet, lai gan viņa tēvs iekārtoja dēlam savu mākslinieka darbnīcu, līdz 1476. gadam Leonardo joprojām sadarbojās ar Verokjo[5]. 1478. gadā 26 gadu vecumā Leonardo kļuva par patstāvīgu mākslinieku. Viņa pirmais pasūtījums bija uzgleznot altārgleznu Palaco Vekio kapelai, Florences pilsētas namā. To viņš tā arī nekad neiesāka.
Pirmā zināmā Leonardo biogrāfija tika publicēta 1550. gadā. To izdarīja Džordžio Vasari (Giorgio Vasari), kurš uzrakstīja "Labāko itāļu arhitektu, gleznotāju un skulptoru dzīves" (Vite de' più eccelenti architettori, pittori e scultori italiani). Lielāko daļu informācijas Vasari ieguva no Leonardo vienaudžiem, jo Vasari bija tikai bērns kad Leonardo nomira. Vēl nesen tika uzskatīts, ka vārds "Da Vinči" ir cēlies no Leonardo mātes vārda, tomēr mūsdienās ir pierādīta vārda "Vinči" izcelsme - vietas nosaukums. Leonardo savus darbus parakstīja kā "Leonardo" vai "Io, Leonardo", kas nozīmē "Leonardo" vai "es, Leonardo"
No 1482. līdz 1499. gadam, Ludoviko Sforca, Milānas hercogs nodarbināja Leonardo savā namā un atļāva izmantot savu darbnīcu, kā arī apmācīt mācekļus. Starp 1493. un 1495. gadu Leonardo nodokļu izziņās uzrādās apgādājamas sievietes vārds Katrīna, kura 1495. gadā nomira. No bēru izdevumu apraksta ir noprotams, ka Katrīna ir bijusi Leonardo māte[7]. 1500. gadā Leonardo atgriezās Florencē un strādāja gan pie Čezāres Bordža, gan pāvesta Aleksandra VI dēla kā militārais arhitekts un inženieris; ar Čezāri viņš apceļoja visu Itāliju. 1506. gadā Leonardo atkal strādāja Milānā.
No 1513.gada līdz 1516. gadam, viņš dzīvoja Romā, kur darbojās arī gleznotāji Rafaēls un Mikelandželo, tomēr ar šiem māksliniekiem viņš daudz nekontaktēja. Leonardo bija liela ietekme sabiedrībā un varēja ietekmēt vietu Mikelandželo meistardarbam Dāvids (Florencē), kaut arī pats autors bija iecerējis Dāvidu novietot citā vietā.
Leonardo ieviesa jaunas gleznošanas tehnikas daudzos savos darbos. Piemēram, ļoti drosmīgi kontrasti starp tumšo un gaišo. Vēl viens piemērs ir dūmakainais perspektīvas efekts. Leonardo izgudrojumi un jaunievedumi fresku glezniecībā, strādājot pie darba "Svētais vakarēdiens" ir pieskaitāms pie neveiksmīgajiem izgudrojumiem[8], jo freska lobās un restauratoriem ir grūtības to saglabāt. Tomēr freska ir viens no visvairāk kopētajiem darbiem pasaulē.
Leonardo bija māceklis māksliniekam Verokjo Florencē, kad viņam bija aptuveni 15 gadu. 1476. gadā Leonardo strādāja ar Verokjo, lai uzgleznotu "Kristus baptismu" bet atšķirība starp abu mākslinieku darbiem ir redzama, Leonardo atšķirīgo gleznošanas paņēmienu dēļ. Džordžio Vasari rakstīja, ka Verokjo ieraudzījis Leonardo darbu bijis tik pārsteigts, ka apsolījies vairs nekad neņemt rokās otu.
Leonardo pirmā patstāvīgā glezna bija "Madonna un bērns", kas tika pabeigta 1478. gadā. 1481. gadā viņš iesāka Sv. Džeroma gleznu, kura netika pabeigta nekad. Leonardo darbību atzinīgi novērtēja Milānas hercogs.
Leonardo Milānā nodzīvoja 17 gadus (1482-1499), strādājot pie hercoga Ludoviko. Šajos gados viņš uzgleznoja daudzas gleznas, uzzīmēja daudzus zīmējumus, skices, kā arī izgatavoja daudzas skulptūras. Daudzi darbi tika iesākti, bet pabeigtas ir tikai kādas 6 gleznas, ieskaitot "Akmeņu jaunavu" (1494) un "Svēto vakarēdienu" (1498). 1499. gadā Leonardo uzgleznoja arī gleznu "Svētā Anna un Madonna ar bērnu". Leonardo strādāja pie daudzām savām pierakstu burtnīcām, ieskaitot Trivulziāna kodeksu (Codex Trivulzianus).
Viņš bieži plānoja grandiozus darbus ar daudzām skicēm, kas bieži palika nepabeigti. Viens no šiem projektiem bija izveidot 7 metrus augstu monumentālu bronzas zirga statuju. Projekts tā arī netika pabeigts, jo sākās karš ar Franciju. (Hanta Muzejā Limerikā, Īrijā ir neliela izmēra zirga statuja, kas ir veidota pēc Leonardo skicēm. Ir uzskats, ka to ir izveidojis kāds no viņa mācekļiem.)
Laika posmā starp 1499. un 1516. gadu Leonardo strādāja daudzu cilvēku labā, ceļoja pa Itāliju, līdz pārcēlās uz Franciju 1516. gadā. Viņš ir dzīvojis: Mantujā (1500), Venēcijā (1501), Florencē (1501—06). Ceļoja no Florences uz Milānu un atkal atpakaļ līdz pārcēlās pavisam uz Milānu. Tad dzīvoja Milānā (1506—13), Romā (1514), Florencē (1514), Pavijā, Boloņā, atkal Milānā (1515) un Francijā (1516—19).
Uzskata, ka Mona Lisa (zināma arī kā Džokonda (La Giocond), Luvrā Parīzē) sākta gleznot 1503.gadā un turpināt līdz 1506. Tā varētu būt Lisa de Gherardini del Giocondo, zīda tirgotāja Francesco del Giocondo sieva. Tā varētu būt gleznota, lai atzīmētu otrā dēla piedzimšanu un pārcelšanos uz jaunajām mājām. Leonardo to atstāja sev, un nekad nav ceļojis bez tās. Leonardo da Vinči ir atklājis jaunus perspektīves gleznošdanas principus, ieviešot zilo dūmakainuma efektu, putna lidojuma skatu punktu un citus īpatnējus efektus. Interesanti ir tas, ka Mona Lisa bija viens no trijiem darbiem, ko viņš paņēma uz savu rezidenci Clos Lucé; iespējams, ka tas ir bijis viņa mīļākais darbs. Leonardo 1509.gadā gleznoja Sv. Annu. Starp 1506. un 1512. viņš dzīvoja Milānā un gleznoja dažas gleznas, piemēram, Leda un gulbis (angļu: The Leda and the Swan), kurai ir tikai kopijas, jo orģināldarbs nav saglabājies; un otro versiju "Akmeņu jaunavai" (angļu: The Virgin of the Rocks) (1506—1508).
Renesanses humānisms radīja jaunas sakarības starp mākslu un zinātni, Leonardo zinātniskie darbi ir tikpat iespaidīgi, kā viņa māksla. Viņš ir sarakstījis vairāk kā 13 tūkstošus lapu savās piezīmju grāmatās, kur sajaucas māksla, tehnika un zinātne. Šīs piezīmes viņš rakstīja savu Eiropas ceļojumu laikā. Viņš bija kreilis un visu mūžu rakstīja spoguļrakstā. Tas ir izskaidrojams ar to, ka spalvu ir vieglāk vilkt nekā piespiest - un rakstot spoguļrakstā kreiļi var vilkt spalvu no labās uz kreiso pusi līdzīgi kā labroči velk no kreisās uz labo. Visi da Vinči pieraksti ir spoguļrakstā.
Viņa piegājiens zinātnei bija viens: viņš mēģināja saprast parādības, aprakstot katru vissīkāko detaļu.
Leonardo sāka studēt cilvēka ķermeņa anatomiju, kad bija vēl tikai Verokjo skolnieks (Andrea del Verrocchio), jo Verokjo uzstāja, ka visiem mācekļiem jāmācās anatomija. Kad Leonardo jau bija slavens mākslinieks, viņam tika dota atļauja pētīt cilvēka ķermeni Santa Maria Nuova slimnīcā Florencē. Vēlāk viņš pētīja cilvēkus arī Milānas Madžores slimnīcā un Romas Svētā gara slimnīcā. 30 gados Leonardo bija izpētījis 30 dažāda vecuma vīriešu un sieviešu ķermeņus. Viņš sagatavoja publicēšanai anatomijas grāmatu un uzzīmēja vairāk kā 200 zīmējumu, taču viņa grāmata tika publicēta tikai 1680. gadā (161 gadu pēc viņa nāves). Leonardo pētīja arī govju, putnu, mērkaķu un varžu ķermeņus, un to līdzību ar cilvēkiem.
Embrijs Leonardo da Vinči (1510)
Leonardo uzzīmēja daudzus zīmējumus cilvēka skeletam, viņš ļoti labi pārzināja arī cilvēka galvas kausu un smadzenes. Viņš uzzīmēja daudzus plaušu, gremošanas orgānu, dzimumorgānu, urīnvadu un citu orgānu zīmējumus. Leonardo gribēja izprast "grūtniecības noslēpumu", viņš uzzīmēja pleca muskuli un kaulus, viņš bija topogrāfiskās anatomijas meistars.
Leonardo cilvēka anatomijas zināšanas ļāva izveidot pirmo robotu cilvēces vēsturē. Modelis, kuru sauc par Leonardo robotu, tika izveidots ap 1495. gadu, bet no jauna tika atklāts tikai 1950. gados. Viņš precīzi aprakstīja, kā darbojas asinsrite. Leonardo sirds diagramma iespaidoja ārstus pat mūsdienās, 2005. gadā tika atklāts jauns veids, kā ārstēt bojātos sirds audus[9].
Lidošanas fenomena fascinēts, Leonardo sīki izpētīja putnu lidošanu un izplānoja lidojamās mašīnas, ieskaitot helikopteru, kuru darbinātu 4 cilvēki (tas gan nedarbotos), un izpētīja gaismu, kura arī varētu lidot.
Tanka iekšpuse Bruņots tanks projektējis Leonardo
1502. gadā Leonardo da Vinči uzprojektēja 240 m garu tiltu Konstantinopoles civilajai aizsardzībai. Osmaņu sultāns Bajezids II šo projektu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tāds projekts nav iespējams. Leonardo tilts atkal tika izvērtēts 2001. gadā. Norvēģijā uzbūvēja gan īsāku tiltu, bet lietojot Leonardo skices. 2006. gada maijā Turcijas valdība izlēma uzbūvēt Leonardo tiltu, un 2006. gada oktobrī ir paredzēts to pabeigt.
Arī dienasgrāmatās ir daudzu mašīnu projekti militārām vajadzībām - automātiskā pistole, bruņots tanks kuru darbinātu cilvēki un zirgi, izpletni, zemūdeni, pirmo mehānisko kalkulatoru un pirmo programmējamo robotu, kurš tika kļūdaini uztverts kā mašīna. Dzīvojot Vatikānā, viņš plānoja saules enerģijas izmantošanu - ierīci, kas silda ūdeni izmantojot spoguļus. Kaut arī lielākā daļa viņa projektu tā arī netika īstenoti viņa dzīves laikā, daudzus no tiem mūsdienās ir palīdzējusi realizēt kompānija IBM, un tie ir izstādīti Leonardo da Vinči muzejā.
