Otrais pasaules karš bija ģeniālu risinājumu laiks- no šiem risinājumiem bija atkarīgas ļoti daudzu cilvēku dzīvības, un tos arī atrada...
Lēkājošās bumbas.19
Viens no visgrūtāk iznīcināmajiem objektiem Vācijas teritorijā bija upju dambji, kuri nodrošināja lielās kara rūpnīcas gan ar elektrību, gan smagajai un metalurģiskajai rūpniecībai ļoti nepieciešamo ūdeni. Un vieni no svarīgakajiem objektiem bija Reinas- Rūras apgabala dambji, jo tur friči ražoja daudzas labas lietas karam. Bet! Tas nebija tik vienkārši, jo bija nepieciešams mest bumbas no ļooooti liela augstuma, ļoti precīzi utt, jo vāciešiem ideja par viņu elektrostaciju nobumbošanu diez ko nepatika, un viņi darīja visu iespējamo, lai sabiedrotie tur pat tuvuma netiktu. Jaudīga zenītartilērija un gaisa baloni padarīja dzīvi interesantu lidotājiem, apsardze bija tik pārdomāta, ka arī commandos tur nebija,ko pasākt.... Arī par to, lai dambjus nevarētu iznīcināt ar torpēdām , friči bija padomajuši- šķērsām upei tika novilkti īpaši prettorpēdu tīkli.
Radās vajadzība pēc risinājuma, pret kuru aizstāvēties friči nebūtu gatavi...Pie darba ķērās leģendārais angļu izgudrotājs Bārnijs Volless. Un viņa risinājums bija aspratīgs un it kā visiem zināms. Daudzi ir metuši akmentiņus upē un skatījušies, kā tie lēkā pa viļņiem?
Bārnija Vollesa bumba, griežoties ar ātrumu 500 apgriezienu minūtē, lidoja pa ūdens virsu, palēkdamās pārlidoja pāri prettorpēdu tīkliem un atkal iekrita ūdenī.
Vēl arvien turpinot griezties ap savu asi, bumba sasniedza dibenu un uzsprāga pie sienas pamata. Ar šo bumbu palīdzību izdevās uzspridzināt abus dambjus, kuru iznīcināšana bija tik nepieciešama sabiedrotajiem.
Pēc veiksmīga eksperimenta, sagraujot dambi Velsā paši pieredzējušakie britu lidotāji ķērās pie darba. Visu ceļu līdz mērķim viņi lidoja nelielā augstumā virs Atlantijas okeāna. Viena no lidmašīnām cieta avāriju, saduroties ar elektroparvades līniju, otrai nācās atgriezties, jo vilnis novirzīja no vietas piestiprinato bumbu. Pie Monas dambja lidmašīnas samazināja lidojuma augstumu vēl vairāk...
Nācās ieslēgt jaudīgus prožektorus, jo tas bija vienīgais veids, kā precīzi noteikt lidojuma augstumu- un tas bija ļoti bīstami, jo lidmašīnas laistījās kā jaungada eglītes. No bīstamās operācijas atgriezās tikai 11 no 19 "lankasteriem"- bet! Svarīgais uzdevums bija veikts.
Operācijas komandieris Gajs Gibsons tika apbalvots ar Viktorijas Krustu, jo tad, kad pārejie operācijas dalībnieki bombardēja dambjus, viņš novērsa artilēristu uzmanību, izsaucot uguni uz sevi.