Lauvas7

Fiziskais apraksts . Lauvas ir lieli kaķi ar īsu, dzeltenbrūnu kažoku, baltu pavēderi un garu asti ar melnu pušķīti galā. Tās ir dzimumatšķirīgas, lauvu tēviņi ir vienīgie kaķveidīgie ar krēpēm. Trīs gadus veciem lauvu tēviņiem izaug krēpes, kas var būt no melnas līdz gaišai krāsai. Atklātos klajumos dzīvojošiem lauvām krēpes mēdz būt biezākas. Pieauguši tēviņi parasti sver ap 189 kg; smagākais svara rekords ir 272 kg (Kenijas kalna lauva). Mātītes vidēji sver 126 kg. Vidējais tēviņa augstums ir 1,2 m un vidējai mātītei – 1,1 m. Garums variējas no 2,4-3,3 m un astes garums no 0,6-1,0 m; garākais lauvu tēviņš bija 3,3 m garš. Kaķēniem ir brūni plankumi uz pelēka kažoka, kas saglabājas līdz 3 mēnešu vecumam; plankumi var palikt uz pavēderes, īpaši Austrumāfrikā dzīvojošiem lauvām. Albīnisms ir novērots dažās populācijās, bet nav reģistrēti melānisma (melnas spalvas) gadījumi lauvu vidū. Pieaugušiem lauvām kopumā ir 30 zobu un pieaugušām mātītēm ir 4 piena dziedzeri. Āzijas lauvas (P. l. persica) ir nedaudz mazākas nekā Āfrikas lauvas un tām ir īsākas krēpes, druknāki elkoņi un astes pušķīši, kā arī gareniskas ādas krokas uz vēdera. Lai arī Āzijas lauvas ģenētiski atšķiras no Āfrikas lauvām, ģenētiskā atšķirība abu sugu starpā ir mazāka nekā starp cilvēku rasēm.

Vairošanās . Lauvas vairojas visa gada laikā un parasti ir poligāmi. Aprēķināts, ka lauvas pārojas 3000 reizes, lai radītu vienu kaķēnu, kas nodzīvo ilgāk par vienu gadu. Tikai viena meklēšanās no piecām beidzas ar grūsnību, un lauvas pārojas aptuveni 2,2 reizes stundā 4 dienu ilgas meklēšanās laikā. Pirmajam bara lauvu tēviņam, kas tiek pie mātītes, ir prioritāte, pārojoties ar to. Viena bara ietvaros parasti nenotiek cīņas par tiesībām pāroties ar mātītēm. Lauvu tēviņi ir ļoti lieli un iespaidīgi, jo tiem ir iespēja kontrolēt daudzu mātīšu vairošanās procesus, tā kā tie valda pār baru. Tēviņi veido koalīcijas viens ar otru, lai palielinātu iespējas pārņemt kādu baru. Asā konkurence tēviņu starpā un bara sociālā struktūra noved pie abu dzimumu lauvu veiktām mazuļu slepkavībām. Veiksmīgiem tēviņiem, kas pārņem baru, ir aptuveni 2 gadi laika, pirms kāda jaunāka, spēcīgāka koalīcija tos nomainīs. Bara pārņemšanas cīņas bieži vien ir vardarbīgas, novedot pie zaudētāja smagiem ievainojumiem vai nāves. Uzvarētājs tēviņš vairošanās priekšrocību nolūkos nogalina jaunpakļauto mātīšu mazuļus. Zīdoša lauvene, kas zaudē savus mazuļus, pēc 2-3 nedēļām atkal sāk meklēties. Parasti starp dzemdībām paiet 2 gadi, kas ir ierastākais ilgums, kādu lauvu tēviņš vada baru. Tādējādi nogalinot visus neatšķirtos mazuļus bara pārņemšanas brīdī, tēviņi var nodrošināt sev iespēju būt par tēviem to mātīšu pēcnācējiem, kas citādāk viņiem nebūtu pieejamas. Mātītes parasti dedzīgi aizstāv savus mazuļus pārņemšanas laikā un nereti pašas iet bojā. Lauvu mātītes meklējas vairākkārt gada laikā, kulmināciju sasniedzot lietus sezonas laikā. Lauvu mātītēm ir mazuļi reizi divos gados. Ja mātītes mazuļi iet bojā (parasti tos nogalina iebrucējs lauvu tēviņš), tad mātīte atkal sāk meklēties un ir gatava vēl vienam metienam. Mātītes sasniedz dzimumbriedumu 4 gadu vecumā, bet tēviņi – 5 gadu vecumā. Pēc 3,5 mēnešu ilgas grūsnības pasaulē nāk 1-6 kaķēni. Starp dzemdībām ir intervāls aptuveni 20-30 mēnešu garumā. Jaundzimušie kaķēni sver 1-2 kg. Acis parasti tiem atveras līdz 11. dienai, 15. dienu vecumā kaķēni sāk staigāt, bet mēneša vecumā jau var skriet. Lauvenes patur savus kaķēnus slēpnī, līdz tie ir aptuveni 8 nedēļas veci. Kaķēni pie mātes paliek līdz 7-10 mēnešu vecumam, bet līdz 16 mēnešu vecumam paliek atkarīgi no pieaugušajiem bara locekļiem. Par mazuļu aprūpēšanu ir atbildīgas galvenokārt mātītes. Mātītes baro savus mazuļus, bet tāpat uzņemas savu bara radinieču pēcnācēju aprūpēšanu, ja metieni dzimuši neilgi vien pēc otra. Mazuļu mirstība ir vismazākā, ja viena bara radniecīgās mātītes vairojas vienlaikus un zīda pārmaiņus. Tā kā barā sinhronā vairošanās ir bieža parādība, kaķēni bieži vien aug kopienās, kur viss bars palīdz audzināt vairākus metienus. 5-7 mēnešu vecus kaķēnus nereti atstāj vienus pašus uz dienu un ilgāk. Mazuļiem tas ir īpaši vārīgs laiks, kad tiem var uzbrukt plēsēji (bieži hiēnas). Izsalkušās mātes šad un tad pamet vājos kaķēnus, kas nespēj turēties līdz baram. Lai arī tēviņi tieši nepiedalās mazuļu aprūpēšanā, tie ir nozīmīgi mazuļu aizsargāšanai no konkurējošiem tēviņiem. Kamēr tēviņš saglabā kontroli pār baru, neļaujot citam tēviņam to pārņemt, viņa pēcnācējiem ir mazāks risks iet bojā.

Dzīves ilgums . Lauvu mātītes dzīvo ilgāk nekā tēviņi. Tēviņi sasniedz savu briedumu 5-9 gadu vecumā, bet reti kurš nodzīvo ilgāk par 10 gadiem. Daži tēviņi nodzīvojuši līdz 16 gadiem savvaļā. Mātītes parasti dzīvo līdz 15-16 gadiem. Serengeti mātītes nodzīvo pat līdz 18 gadiem. Nebrīvē lauvas dzīvo vidēji 13 gadus. Vecākais zināmais lauva sasniedza 30 gadu vecumu. Pieaugušiem lauvām nav plēsēju pretinieku, bet tie ir neaizsargāti pret cilvēkiem, badu un citu lauvu uzbrukumiem. Mazuļu nogalināšana ir būtisks lauvu skaita samazināšanās faktors, kas pieņemas spēkā, kad medījuma kļūst mazāk. Āzijas lauvu mātītes vidēji dzīvo 17-18 gadus, maksimums 21 gadu. Āzijas lauvu tēviņi vidēji sasniedz 16 gadu vecumu. Pieaugušiem Āzijas lauvām mirstības rādītājs ir mazāk kā 10%. Gīras mežā 33% kaķēnu mirst pirmā dzīves gada laikā.