Latvijas simbolika.4

LATVIJAS SIMBOLIKA.

Latvijai ir savi trīs simboli: karogs, ģerbonis un himna.

SARKANBALTSARKANAIS KAROGS

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas vēsturē pieminēts 13.gadsimta hronikās, un tas bijis latgaļu ciltīm.
Karoga krāsām ir simboliska nozīme: sarkanā krāsa - drosme, varonība, augstsirdība, mīlestība; baltā krāsa - cēlums, atklātība. Sarkanbaltsarkanās krāsas atjaunojās 19.gadsimta vidū, kad attīstījās jaunlatviešu kustība, sākās tautiskās atmodas laiks un kadvairāks pievērsās latviešu pagātnes, seno teiksmu un hroniku pētīšanai. Pagājušā gadsimta beigās dažādas biedrības un studentu pulciņi saviem karogiem izvēlējās sarkanbaltsarkanās krāsas. 1870.gadā tās tiek pieņemtas par nacionālajām krāsām. Šīs krāsas dominē arī Pirmo vispārīgo dziesmassvētku karogā 1873.gadā.


Zem sarkanbaltsarkanā karoga tika proklamēta Latvijas Republika 1918. Gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī. 1922.gada 15.februārī Latvijas Satversme to apstiprināja par valsts karogu, tam ir šādas krāsu proporcijas: 2:1: 2 (sarkans + balts + sarkans) - atšķirībā no nesen nodibinātās Austrijas līdzīgu krāsu karoga (1:1:1). 1940.gada 25.augustā sarkanbaltsarkano karogu aizliedza.
Sarkanbaltsarkano karogu pēc tautas ierosinājuma sāka atzīt tikai 80.gadu beigās.
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas lēmuma 1990.gadā sarkanbaltsarkanais karogs atzīts par valsts karogu. Šī paša gada 27.februārī tas tika pacelts virs Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija, Ministru Padomes, izpildkomiteju un citām oficiālām ēkām.
Tagad tas ir Latvijas Republikas Valsts karogs.

ĢERBONIS


Latvijas ģerbonis radās 1921.gadā. To uzzīmēja mākslinieki Vilis Krūmiņš un Rihards Zariņš. Simboli ģerbonī ir ar garu un interesantu vēsturi. 16.gs. visa Latvijas atradās Polijas varā un bija sadalīta divās - Kurzemes un Zemgales hercogiste un teritorija, kas aptver Vidzemi un Latgali. Kurzemes - Zemgales hercogistes ģērbonī ir attēloti divi zvēri: lauva (Kurzemes simbols) un alnis (Zemgales simbols). Otras hercogistes ģerbonī ir attēlots grifs - fantastisks zvērs ar lauvas ķermeni, ērgļa spārniem un knābi.
1918.gadā jaunajai valstij vajadzēja savus simbolus. Pirmo ģerboni izveidoja jau Brīvības cīņu laikā. Tas bija uzlecošas saules attēls ar burtiem ‘’L’’ un trim zvaigznēm. Saule simbolizē jaunas valsts rašanos, ‘’L’’ burts ir Latvijas zīme, bet trīs zvaigznes rāda trīs vēsturiskos novadus, ko jaunā valsts

apvieno: Kurzemi (ar Zemgali un Sēliju), Vidzemi un Latgali. 1921.gadā pieņem lēmumu par to, ka jāapvieno vienā ģerbonī visi simboli, kas Latvijai bijuši: no senajiem zemju ģerboņiem paņem lauvu un grifu, no pirmā Latvijas Republikas ģerboņa paņem uzlecošu sauli un trīs zvaigznes. Ģerboņa pamatu veido spēka simbols - ozola lapas, kas apvītas ar lenti Latvijas Republikas karoga krāsās.

LATVIJAS HIMNA


Dažādām zemēm un tautām ir ļoti senas dziesmas, kuras kļuvušas par nacionālo jūtu un tautas vēstures simbolu.
Latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējam Baumaņu Kārlim lūdza iesniegt kompozīcijas Pirmo vispārīgo dziesmu svētku programmai, kuri bija paredzēti 1873.gadā. Komponists ‘’Dievs, svētī Latviju’’ jau bija uzrakstījis 1872.gadā. To iemācījās Baltijas Skolotāju seminārā vīru koris un pirmo reizi nodziedāja dziesmu svētku atklāšanas svinīgajā aktā 1873.gadā. ‘’Dievs, svētī Latviju’’ kļuva ļoti populāra patriotiska dziesma, un to dziedāja visi kori. Vēlāk cariskās Krievijas cenzūras dēļ Latvijas vietā vajadzēja rakstīt ‘’Baltija’’, jo tolaik neatkarīgas Latvijas vēl nebija. Tomēr Baumaņu Kārļa dziesma ‘’Dievs, svētī Latviju’’ skanēja visos turpmākajos dziesmu svētkos - līdz pat 1938.gadam. Tā izteica galvenokārt pilsonisko patriotismu. Šo dziesmu dziedāja 1905. un 1917.-1919.gada vēsturiskajos notikumos, mītiņos un arī latviešu strēlnieku gaitās.
Par Latvijas himnu Baumaņu Kārļa komponēto dziesmu apstiprināja gandrīz 50 gadus pēc tās rašanās - 1920.gada jūnijā. Savu oficiālo statusu himna zaudēja ar republikas Augstākās Padomes dekrētu 1945.gada 19.jūlijā. Šī dziesma, tāpat kā sarkanbaltsarkanais karogs, bija stingri aizliegta, par tās dziedāšanu draudēja bargs sods. Tikai pēdējos gados tā atkal sāk skanēt dažādos svinīgos pasākumos. Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā 1990.gadā ‘’Dievs, svētī Latviju’’ atzīta par valsts himnu. Šobrīd tā ir Latvijas Republikas valsts himna.

Baumaņu Kārlis


Dievs, svētī Latviju


Dievs, svētī Latviju,
Mūs’ dārgo tēviju.
Svētī jel Latviju,
Ak svētī jel to.


Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mūs tur laimē diet,
Mūs’ Latvijā.