Latvijas prezidenti5

Alberts Kviesis.

dzimis 1881. gada 22.decembrī, miris 1944. gada 9.augustā, bija latviešu politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Sākoties Pirmajam pasaules karam A. Kviesis kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas priekšnieka biedru. 1915. gadā viņš pārcēlās uz Tērbatu kur kopā ar citiem piedalījās bēgļu palīdzības komitejas dibināšanā. 1915. gada rudenī viņš noorganizēja un līdz 1917. gadam vadīja bēgļu palīdzības komiteju Elvā (apdzīvota vieta netālu no Tērbatas). 1917. gadā A. Kviesis kļuva par Viskrievijas pilsētu savienības Tērbatas nodaļas priekšnieka vietnieku. 1917. gada 7. maijā (pēc vecā stila 25. aprīlī) A. Kviesis piedalījās Kurzemes zemes sapulcē un tika ievēlēts Kurzemes pagaidu zemes padomē un tās izpildkomitejā, kur ieņēma juridiskās un organizācijas nodaļas priekšnieka amatu. 28. maijā Latviešu juristu kongress, kas notika Tērbatā, viņu ievēlēja latviešu juristu izpildu birojā (ar biroja sēdekli Tērbatā), kura darbības ietvaros A. Kviesis piedalījās latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību un jaunas tiesu iekārtas apspriešanā.

1930. gada 12. novembrī A. Kviesis tika apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi.

Kārlis Ulmanis.      Īstais vārds Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis.

Dzimis  1877. gada 4.septembrī miris 1942. gada 20.septembrī bija Latvijas politiķis, pirmais Latvijas ministru prezidents.

1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apsvērumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība.

K.Ulmaņa apbalvojumi un pagodinājumi:

Lāčplēša kara ordeņa 3. šķira,  Triju zvaigžņu ordeņa 1. šķira, Viestura ordeņa 1. šķira, Atzinības krusta 1. šķira, Francijas Kara krusts, Polijas Baltā Ērgļa ordeņa 1. šķira, Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira, Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķira, Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķira, Polijas Polonia Restituta ordeņa 1. šķira, Beļģijas Leopolda I ordeņa 1. šķira, Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa 1. šķira, Zviedrijas Vāzas ordeņa 1. šķira, Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķira, Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķira, Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķira, Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķira, Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķira, Vatikāna Pāvesta Pija IX ordeņa 1. šķira, Francijas Goda leģiona ordeņa 5. un 1. šķira, Igaunijas Brīvības krusta 3. šķiras 1. pakāpe, Lietuvas Vitauta Dižā ordeņa 1. šķira. Latvijas Universitātes Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes goda doktors (1934), Mazpulku virsvadonis, Studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda filistrs.

Guntis Ulmanis agrāk Guntis Rumpītis.

Dzimis 1939. gada 13. septembrī ir latviešu politiķis. Viņš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc valsts neatkarības atjaunošanas laikā no 1993. līdz 1999. gadam. Politikā ienāca kā Latvijas Zemnieku savienības biedrs, galvenokārt tādēļ, ka ir pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls. Pēc ilga pārtraukuma atsāka politisko darbību 2010. gadā, kad kļuva par apvienības ''Par Labu Latviju'' valdes priekšsēdētāju un no tās saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā.

Vaira Vīķe- Freiberga.

Dzimusi 1937. gada 1.decembrī. Ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadījusi Latvijas Institūtu, bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti (2003. gadā amatā ievēlēta atkārtoti).

Par savu mērķtiecīgo un enerģisko darbību ārpolitikā un Latvijas 20. gadsimta vēstures problēmu popularizēšanu un skaidrošanu, iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību, kā arī atpazīstamību starptautiskajā politiskajā arēnā. 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga tika izvirzīta ANO ģenerālsekretāra amatam, taču bija spiesta piekāpties Pana Kimuna kandidatūrai. Pēc prezidentūras termiņa beigām 2007. gadā turpinājusi aktīvi darboties starptautiskajā politikā un zinātnē.

Valdis Zatlers.

Dzimis 1955. gada 22.martā. ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011). Līdz tam viņš bija ārsts, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2011. gada, kad ierosināja referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, V. Zatlers bija arī paša dibinātās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs, šobrīd arī 11. Saeimas deputāts.

Apbalvojumi un pagodinājumi:

Citu valstu apbalvojumi

"Pro Merito Melitensi" Lielā krusta īpašā šķira (Maltas ordenis, 2008) "Par īpašiem nopelniem Tēvijas labā" (Uzbekistāna, 2008) Pirmās pakāpes ordenis "Draudzība" (Kazahstāna, 2008) Karaļa Tomislava Lielā pirmās šķiras ordenis ar lenti un Lielo Zvaigzni (Horvātija, 2008) Jaroslava Gudrā pirmās šķiras ordenis (Ukraina, 2008) Svētā Georga ordenis (Gruzija, 2009) Heidara Alijeva ordenis ar ķēdi (Azerbaidžāna, 2009) Ismoila Samoni ordenis un ķēde (Tadžikistāna, 2009) Izabellas Katolietes ordenis un ķēde (Spānija, 2009) Māras Zemes ordenis (Igaunija, 2009) Baltās Rozes ordenis ar ķēdi (Somija, 2010) Vītauta Dižā ordenis ar ķēdi (Lietuva, 2011) Rumānijas Zvaigznes ordenis ar ķēdi (Rumānija, 2011)

Andris Bērziņš.

Dzimis 1944. gada 10.decembrī.  Ir latviešu banķieris un politiķis. Bijis LR  Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas deputāts, vēlāk Unibankas prezidents. 2011. gada 2.jūnijā ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu, amatā stājies 2011. gada 8.jūlijā

Apbalvojumi un pagodinājumi:

Triju Zvaigžņu ordenis, pirmā šķira ar ķēdi (2011) Viestura ordenis, pirmā šķira (2011) Atzinības krusts, pirmā šķira (2011) Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (2000) 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1996)