Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
48

Čau Spocēni :)

Labprāt jūs iepazīstinātu ar vienu no manām interesēm - Latvijas kultūrmantojuma izpēte. Laikam jau jāsāk būs ar tām ēkām, kuras vairs nevar aplūkot savām acīm un tām, kuras vairs nepilda savas funkcijas. Tā kā teksti ir samērā gari, tad likšu pa dažiem kultūrmantojuma objektiem katrā daļā, tā sakot, lai vieglāk sagremot! :)

Šajai un dažām nākamajām daļām bildes ir ņemtas no zudusī Latvija mājas lapas, bet informāciju es meklēju gan internetā, gan grāmatās, kā arī no gidu un TIC dotajiem materiāliem (tas attiecas uz visām daļām, nevis vienu konkrētu) - tieši tpc arī raksts ielikts kā oriģinālraksts - sākotnēji darba materiāli tika vākti zinātniskā referāta un studija darba izstrādei :)

Jauku lasīšanu :)


P.S Lūgums nepievērst uzmanību fontiem, jo es nesaprotu, kpc viņi ir dažādi, jo oriģinālajā doc. no kura iekopēju fonts ir Arial Unicode MS

KAMEŅECAS MUIŽA 1930gLīdz... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
1.

KAMEŅECAS MUIŽA (1930.g)

Līdz 1927. gadam Jaunaglonu sauca par Kameņecu. Te atrodas bijušās Kameņecas muižas ansamblis (dzīvojamā ēka, kapella, staļļi), ar apkārtējo mūri. Tas viss ir 18.gs arhitektūras piemineklis neogotikas stilā ( rekonstruēts 20.gs.) To apdzīvojušas Felherzamu, tad Pavloviču un Reutu dzimtas.
Reuta muiža - muižnieks vald
ījis līdz savai nāvei 1911. gadam. Muižnieka ģimenē bija 6 meitas un 1 dēls. Muižai apkārt bijuši lieli mūri - veidoti no šķeltiem laukakmeņiem, mūru fragmenti ir saglabājušies līdz mūsdienām. Ir saskatāmi divi iebraucami vārti ar kolonnām. Pie vārtiem atradās skaista strūklaka ar meitenes figūru, ūdens tecējis no pazemes avota. Pagalmā aiz pirmajiem vārtiem atradās muižas saimniecības ēkas - zirgu staļļi, suņu audzētava. Otrie muižas vārti izcēlās ar to, ka uz vienas no vārtu kolonnām atradās pusmēness, uz otras - katoļu krusts. Kreisajā pusē vārtiem atradās muižkunga kapella - kapliča, bet pretējā pusē muižnieces kapliča. Kapellas celtas 1820. gadā, ļoti līdzīgas viena otrai, tikai kundzes kapellā bijis marmora altāris. Aiz otrajiem vārtiem paveras pati muižas celtne, sākotnēji tā tika celta kā trīsstāvu ēka, vēlāk Reuta laikā pārbūvēta. Ēkai sānos bija uzbūvēts 7m augsts tornis, no torņa tika novēroti strādnieki. Pagalma labajā pusē atradusies oranžērija, aiz žoga liels augļu dārzs un sakņu dārzs. Muižnieka īpašumā bija visi apkārtējie meži un ezeri. Muižniekam piederēja arī ap 40 ha zemes, kur atradās savvaļas kazu un fazānu audzētava. Muižas pagalmā atradusies terase ar skatu uz krāšņo parku un ezeru, un kāpnes kas vedušas lejup līdz pat ezermalai. Parka malā ticis izrakts dīķis, kas savienots ar ezeru.


JAUNAGLONAS... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
2.

JAUNAGLONAS KLOSTERIS 

1927. gadā Kameņecu pārdēvēja par Jaunaglonu. Kameņecas muižā muižkunga M. Reuta pilī tika iekārtots sieviešu klosteris un sieviešu ģimnāzija, 1928. gadā tā sāka darboties. 1927. gadā pēc arhibīskapa A. Springoviča lūguma no ārzemēm ieradās Jēzus kongregācijas māsas - mūķenes un savāca līdzekļus muižas atjaunošanai. Jaunaglonas ģimnāzijā māsas pildīja dažādus pienākumus. 1929. gadā ģimnāzijas direktora amatā stājās A. Broks. 1932. gadā direktors uzsāka Jaunaglonas ģimnāzijas mūra ēkas būvi. Ģimnāzija pastāvēja līdz 1940.gadam. Padomju okupācijas laikā ģimnāzija pārgāja valsts pārziņā. 1940. gadā te tika izveidota mehanizācijas skola, tagad Jaunaglonā darbojas lauksaimniecības skola, kurā apmāca zemessargus, automehāniķus, zemkopjus, mājsaimnieces.

nbspnbspAGLONAS... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
3.

 

 

AGLONAS BAZILIKA

Svētvieta, kurp dodas tūkstošiem cilvēku!

Pirmo baznīcu dominikāņi - "baltie tēvi" uzcēla no koka 1700.g. reizē ar klosteri. Baznīcā mūki novietoja sev līdzi no Viļņas atvesto Dievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzās paši un aicināja to darīt  visus ticīgos. Izdziedināšanu dēļ sākās pirmie svētceļojumi uz Aglonu. 1768.g. baltie tēvi uzsāka mūra baznīcas un klostera būvēšanu baroka stilā, ko pabeidza un iesvētīja 1780. g. Tā kā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemt jaunus kandidātus, 19 gs. beigās nomira pēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonu sāka apkalpot parastie diecēzes priesteri. 1920.g. Aglonā tika konsekrēts pirmais latviešu izcelsmes bīskaps A.Springovičs, kurš Aglonas baznīcu izvēlējās par atjaunotās Rīgas bīskapijas katedrāli. Tūlīt klosterī tika atvērts Garīgais Seminārs, pēc gada Aglonas katoļu ģimnāzija. Svētceļnieku pulki vēl vairāk pieauga un Aglonu sāka saukt par Latvijas katoļu centru. 1980.g. pāvests piešķīra Aglonas baznīcai "basilica minoris" - "mazās bazilikas" titulu. Tā ir vienīgā Latvijā. 1993.g. 9.septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II. 1995.g. Latvijas Saeima pieņēma likumu "Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā".

Aglonas baznīcas (no 1980.gada - bazilikas) dibināšana ir saistīta ar dominikāņu ordeņa darbību Latgalē 17.gadsimta beigās. Ar vietējās muižnieces Evas Justīnas Šostovickas (dz. Selickas) atbalstu tika iegūta zeme būvniecībai. Aglonas koka baznīca ir celta 1699.-1700.gadā kā otrs dominikāņu ordeņa atbalsta punkts (ordeņa darbības sākumi Latgalē ir Pasienē). 1700.gadā pāvests Inocents XII apstiptina jauno Aglonas sv. Dominika konventu un baznīcu. Sākotnēji gan baznīca, gan klosteris bija koka celtnes, bet no 1720. līdz 1780.gadam tika uzcelts vēlaikais mūra klosteris, bet no 1768. līdz 1780.gadam tika celta Aglonas mūra baznīca. 1800.gadā jaunā mūra baznīca konsekrēja Mogiļevas metrapolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Aglonas baznīca ir celta barokālā stilā un tiek dēvēti par šī laikmeta stila šedevriem, kas raksturo kontrreformācijas ideoloģisko saturu - pamācīt, stiprināt ticībā iepriecināt un likt "apjaust debesu dižumu un svētlaimi". 1980.gadā atzīmējot baznīcas 200.jubileju Aglonā viesojās pāvests Jānis Pāvils II un tai piešķīra bazilikas - Basilica mionoris - nosaukumu. Pirms otrās pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklēšamas reizes Aglonas bazilikas apkārtne tika "labiekārtota", kas nodarīja baznīcai vairāk posta kā labuma. Tad arī no savas apbedījuma vietas pie bazilikas uz kriptu tika pārceltas pirmā latviešu kardināla Juliana Vaivoda mirstīgās atliekas.

nbspAINAŽU OSTA... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
4.

 

AINAŽU OSTA (193-.G)

 

Ainažu osta izbūvēta 1903. gadā. Latvijas pirmās neatkarības laikā osta bija ceturtā Latvijas osta kravu apgrozījuma ziņā. 1926. gadā ostu apmeklēja 143 kuģi, galvenokārt no Latvijas ostām. Imports: koloniālpreces, pārtikas vielas, ķieģeļi, spirts, metālpreces, sāls, cements. Eksports: papīrs, koki, gaļa, linsēklas. Osta smagi izpostīta Otrā pasules kara laikā. Lai gan pēc kara osta tika daļēji atjaunota, uzplaukumu pilsēta vairs nepiedzīvoja. Tam bija arī citi iemesli. Līdz ar Pērnavas ostas izbūvi un Smiltenes Ainažu šaursliežu dzelzceļa izbūvi 1912. gadā, Ainažu osta savu ekonomisko nozīmi sāka zaudēt.

Lai gan XX gs. 20.-30. gados tika veikti darbi, lai Ainažu ostu atdzīvinātu (atjaunots viļņlauzis, ostas akvatorija tika atbrīvota no nogrimušo kuģu vrakiemun padziļināta, uzcelta bāka u.c.), tas izdevās tikai daļēji. Kuģi ostā joprojām nevarēja piestāt pie piestātnes, to kravas nācās pārkraut uz baržām arvelkoņu palīdzību.

nbspAINAŽU JŪRSKOLA... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
5.

 

AINAŽU JŪRSKOLA (193-)

 

Jūrskolu 1864. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls. Mācības bija bezmaksas un notika latviešu, igauņu un vēlāk arī krievu valodās. Jūrskola pastāvēja 50 gadus, līdz Pirmajam pasules karam.

19.gs. otrajā pusē Kurzemes un Vidzemes zvejnieku ciemos bija daudz lēta darbaspēka. Tuvējie meži, kuros auga daudz mastu priedes, deva materiālu kuģu būvei. Pēc K.Valdemāra iniciatīvas Latvijas un Igaunijas piekrastē izvērsās kuģu būve.

Ainažu attīstību sevišķi veicināja pirmā latviešu jūrskola, kuru 1864.g. nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls pēc K.Valdemāra ierosmes. Mācības bija bezmaksas un notika latviešu, igauņu un vēlāk arī krievu valodās. Jūrskola pastāvēja 50 gadus, līdz  Pirmajam pasules karam.

Šobrīd Ainažu jūrskolā ir izveidots muzejs kā piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem - latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.

Ierosinājumu restaurēt bijušās jūrskolas ēku un iekārtot tajā muzeju izteica toreizējais LPSR Vēstures un revolūcijas muzeja direktors Jānis Skolis. To atbalstīja arī vietējās Ainažu un Limbažu pašvaldības. Par muzeja dibināšanu var uzskatīt 1968. gada 18. decembri, kad Latvijas PSR Kultūras ministrija izdeva pavēli bijušajā kapteiņa Jura Veides saimes ēkā, kurā sākuma gados darbojās jūrskola, izveidot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāli - Ainažu jūrskolas muzeju. Līdzekļus ēkas restaurācijai piešķīra zvejnieku kopsaimniecības „Brīvais vilnis", „Enkurs" un Igaunijas „Kalur". Ēkas restaurāciju veica valsts saimniecība „Ainaži". 1969. gada 20. jūlijā muzeju atvēra apmeklētājiem.

nbspAIZKRAUKLES MUIŽAS KUNGU... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
6.

 

AIZKRAUKLES MUIŽAS KUNGU MĀJA (19--)

 

Aizkraukles muižas kungu māju I. Lancmanis un J. Zilgalvis savās publikācijās atzinuši par Vidzemes baroka meistardarbu. Tās projektētājs bijis pats muižas īpašnieks - Vidzemes landrāts, barons Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens. Ēka uzcelta 1761. gadā. Tā bija divstāvu ar mansarda jumtu un augstu cokolstāvu. Tās fasādes centrā atradās rizalīts ar trīsstūra frontonu. Muiža atradās kalnā. 1903. gadā ēku sāka pārbūvēt, tomēr darbi netika pabeigti. Pirmā pasaules kara laikā muiža tika nopostīta.

Vientuļa stāvēja Aizkraukles pile,

Attāļu nost no Daugavas krasta;

Dziļajos mežos dzīvoja lāči,

Vilki un pūces tur kauca pa naktīm.

(A.Pumpurs. Lāčplēsis, 205)

Aizkraukles muižas kungu mājas istabu sienas apgleznojis Rīgas māldermeistars Andreasa Vilhelms Štellings. I. Lancmanis savā publikācijā par muižu atzīmē, ka kungu mājas iekštelpas pelna īpašu uzmanību. Vienas istabas sienas Štellings apgleznojis ar arhitektūru, otras - ar ainavām, kā arī darinājis astoņus virsdurvju gleznojumus. Telpā ar ainavām var nojaust, ka rokoko ornamenta ietvertajos sienu laukumos bijušas attēlotas dabā noskatītas vietas. Virsdurvju gleznojumos redzams klasiskas ainavas, kas droši vien gleznotas pēc gravīrām.

nbspnbspAIZKRAUKLES... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
7.

 

 

AIZKRAUKLES EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA

 

Daugavas piekrastē tika celta koka baznīca, ko apkalpojis katoļu prāvests. 1642.g. tika stipri bojāta. 1942.g. atrasta jau stipri sliktā stāvoklī. Vēlāk celta jauna mūra baznīca arī piekrastē, bet augstākā vietā. Baznīca, pārbūvēta, remontēta un paplašināta (320 sēdvietas, iesvētīja 1889.gada 10.novembrī). Virs baznīcas ieejas var redzēt plāksni, kurā iegravēti gadi 1680.- 1889. Jādomā, ka tie ir gadi no baznīcas celtniecības sākuma līdz tam gadam, kad baznīca ir bijusi pilnībā gatava tāda, kādai tai jābūt. Ieeju rotā iegravējums „Cik niecīgas ir tavas māju vietas Ak Kungs Zeibot.” Šis ieraksts ir vecajā drukā.Precīzi nav zināms, kurš bijis baznīcas projekta autors. Konkrēta arhitektoniskā stila baznīcai nav, bet ir noslieces uz romāniku, logi ir būvēti un tornis  projektēts klasiskās gotikas stilā. Līdz Pirmajam pasaules karam baznīcai ir bijis četrstūrains, strups tornis. Paplašināta baznīca tika ar sānu izbūvēm. Darbus vadīja mūrnieks un baznīcas pērmindesris Lablaiks (Viņš arī „Zaļās zemes” Kalnasmeltēna prototips). Lablaika amata rīks ķelle (līmeņrādis) glabājas Skrīveros Andreja Upīša muzejā. Karos baznīca ir papostīta, bet ne izpostīta. Pirmā pasaules kara laikā baznīca (pilnīgi) un mācītājmāja nopostīta, baznīca atradās frontes joslā. Tika sagrauta torņa smaile, baznīcā izcēlās ugunsgrēks, sadeg ērģeles. 20-os gados uzsākti atjaunošanas darbi. Tiek pabeigta Aizkraukles luterāņu baznīca atjaunošana un baznīca tiek iesvētīta. 1941.gada martā Aizkraukles luterāņu baznīcas torņa smaili aizķer lidojošas vācu lidmašīnas transporta bumbvedēja Junkers spārns. Tornis tiek sašķiebts, krusts norauts, bet lidmašīna nošūpojoties aizlido tālāk uz Rīgas pusi. 

nbspAIZPUTE 1930nbspPilsētas... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
8.

 

AIZPUTE (1930)

 

Pilsētas statuss Aizputei ir kopš 1378. gada 17. marta, kad Kurzemes bīskaps Otto tai piešķir tā saucamās Rīgas pilsētas tiesības, bet kā apdzīvota vieta tā pazīstama jau daudz agrāk.
No 9. - 12. gs. pastāvējis Aizputes pilsnovads ar Aizputes pilskalnu,uz kura pacēlusies kuršu koka pils Beida ar priekšpili. Tagad tur atrodas Ev.- luterāniskā baznīca. Ir arī citas baznīcas.
13. gs. reizē ar visu Kurzemi arī Aizpute nonāca vācu iekarotāju pārziņā. Jau 1248. vai 1249. gadā ordeņmestrs Dītrihs fon Greningens iepretī kuršu pilij Tebras kreisajā krastā licis celt savu akmenspili.
1253. gadā Kurzemes bīskaps Indriķis un vācu ordenis savā starpā sadalīja Kurzemi, un bīskaps savā pārvaldīšanā ieguva vienu trešdaļu no tās ar Aizputi kā centru. Šai gadā arī Aizputes vārds pirmoreiz atrodams rakstu avotos.
Laikā no 14. gs. sākuma līdz 15. gs. beigām Aizpute bija Latvijas ievērojamāko pilsētu starpā. Uzplaukums 16. gs. 2. pusē - 17. gs. 1.pusē saistīts ar tirdzniecības ostas izveidošanu Sakas upes grīvā, no kurienes preces līdz Aizputei atgādātas ar liellaivām pa Tebru.
17. gs. vidū tirdzniecību stipri traucēja poļu - zviedru karš (1655 - 1660). Bet, kad 1660. gadā sakarā ar Olivas miera līgumu zviedri Sakas ostu slēdza, Aizputes saimnieciskās dzīves pamati tika stipti iedragāti. Iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz uz pusi.
Aizputē kā Piltenes apgabala galvaspilsētā atradās augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa. Kad gadsimta beigās - 1795. gadā Krievija sev pievienoja Piltenes apgabalu kopā ar Kurzemi.
20. gs. sākumā Latvijai pāri gāja Piektais gads un no pilsētas netālajā Rokasbirzē 1905. gada 16. decembrī risinājās tā saucamaisAizputes karš.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Aizputē bija daudz privāto veikalu (103, latviešu, ebreju un vācu pamatskolas, ģimnāzija, kinoteātris, bibliotēka, dažādas biedrības. Strādāja alus darītava, pienotava, lopkautuve, dzirnavas, aptiekas kartonāžas fabrika u. c. Darbu deva arī kūdras purvs. Dzelzceļa satiksme Aizputi savienoja ar Liepāju (1899).
Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa pilsētas (1819 - 1949) uz neilgu brīdi ( 1950 - 1962) pārtapdama par rajona centru, bet tad par ierindas pilsētu Liepājas rajonā.
Citu Latvijas pilsētu vidū Aizpute izceļas ne tikai ar savu vēsturi un daudzajiem arhitektūras pieminekļiem, bet arī ar Latvisko vidi, kas pēdējos gados kļūst arvien sakoptāka.

nbspAKNĪSTES KATOĻU BAZNĪCA... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
9.

 

AKNĪSTES KATOĻU BAZNĪCA (1979)

 

Pirmā koka baznīca Aknīstē būvēta 1774. gadā. Tā kalpojusi 174 gadus – līdz 1948. gadam. 180 kg smagais zvans iegādāts 1937.gadā. Baznīca būvēta pēc Kauņas Augšāmcelšanās baznīcas plāna, modernā stilā ar vienu torni, tikai samazinātā veidā. Lielais koka altāris, kancele un abi sānu altāri darināti renesanses stilā kokgriezumos 1809. gadā. Tie ir iespaidīgi un skaisti. Kādreiz tie greznojuši Rokišķu Dievnamu. Pēc tam, kad Rokišķu baznīcā ielika jaunu altāri un kanceli, šos vecos pārveda uz Aknīsti. No Rokišķiem pārvestas arī Vissvētākās Jaunavas Marijas un Svētā Jāņa statujas, pie kolonnām novietoti Svētā Pētera un Pāvila tēli un augšā – Svētā Ignata tēls. Pārējais inventārs ir no vecās koka baznīcas.

nbspALŪKSNES MUIŽA... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
10.

 

ALŪKSNES MUIŽA (192-)

 

Ezermalas jeb Vecā pils ir viena no Alūksnes muižas ēku kompleksa daļām, kas atrodas Alūksnes ezera krastā. Muižas mūra dzīvojamā māja būvēta 1793.–1794. gadā klasicisma stilā un līdz mūsdienām saglabājusies vismazāk pārbūvēta. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1932. gadā, Vecās pils ēkā tika ierīkota slimnīca, kuras direktors no 1938. līdz 1944. gadam bija ārsts Jānis Keggi. Šobrīd jau vairākus gadus Alūksnes pilsētas pašvaldībai ir cieša sadarbība ar viņa dēlu, Amerikā dzīvojošo Kristapu Keggi.

Barona Otto fon Fītinghofa - šēla laikā Alūksnē veidojās Alūksnes muižas ēku komplekss ezera dienvidu krastā.

Muižas mūra dzīvojamā ēka ir viena no nedaudzajām celtnēm Alūksnē, kura ieturēta izteiktā klasicisma stilā.

1964.gadā ēkā iekārtoja slimnīcas tuberkulozes nodaļu.

Ezermalas pils ir viena no muižas ēkām, kas vismazāk cietusi no pārbūvēm. Patreiz Ezermalas pils netiek izmantota.

0
48
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [2]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
OnOne avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa SpoksMedaļa Recidīvists
  OnOne 19.10.11 17:46
2
0

tākā Aizkraukles baznīca ir pavisam netālu ir interesanti redzēt kāda bija pēc kara un kāda ir tagad, pēc apkārtnes vien jau nevarētu atpazīt.. 

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 22.10.11 14:15
0
1

latvijas kultūrmantojums ir izdrāzta tauta.

sāksim jau ar to...