Iepriekšējas daļas:
Iepriekšējas daļas:
Parastais krupis
Dzīves vieta: labprāt uzturas cilvēku mītņu tuvumā
Sastopamība: bieži
Garums: 5-7 cm, pat līdz 15 cm
Nārsts: dīķos, karjeros
Ziemošana: zem akmeņiem un kritušiem kokiem, lapu un baļķu kaudzēs, grauzēju alās, saimniecības ēkās
Mugura pelēkbrūna, bieži - ar zaļganu nokrāsu, vēderpuse gaiša. Ir lieli pieauss indes dziedzeri, sīkāki dziedzeri izkaisīti pa visu ādu. Pārvietojas soļiem. Tēviņš nārsta laikā klusi dzied. Parastais krupis ir deīgs abinieks dārzā, jo iznīcina kailgliemežus un citus dārza kaitēkļus.
Smilšu krupis
Dzīves vieta: apvidi ar smilšainu augsni, jūrmalas kāpas
Sastopamība: ļoti reti
Garums: 4,5-5,5 cm
Nārsts: nelielos dīķos, smilšu karjeros arī liedaga peļķēs ar juras ūdeni
Ziemošana: zem akmeņiem un kritušiem kokiem, grauzēju alās, akmeņu kaudzēs, kapos
Mugura pelēka vai zaļganbrūna, pa vidu dzeltenīga svītra. Vēderpuse gaiša, ar tumšiem plankumiem. Pārvietojas skrienot. Ir iekšējais rezonators, dziesma atgādina skaļu circeņa sisināšanu, klusās vasaras naktīs tā dzirdama kilometriem tālu. Nakts dzīvnieks, dienu pavada ieracies smiltīs. Stipri apdraudēta suga, jo cilvēku darbības rezultātā kāpās samazinās to dzīves vieta. Smilšu krupis ir iekļauts Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.
Zaļais krupis
Dzīves vieta: sausi, zālaini krūmāji, rok augsnē paslēptuves
Sastopamība: reti
Garums: 6-8 cm
Nārsts: mākslīgajās ūdenstilpēs, kam ir smilšaini krasti, karjeros
Ziemošana: zem kokiem, akmeņiem, trūdošu lapu kaudzēs, saimniecības ēkās
Mugura pelēka, ar labi izteiktiem tumši zaļiem plankumiem un sīķām sarkanām kārpiņām. Vēderpuse gaiša, bez plankumiem. Pārvietojas īsiem lēcieniem. Iekšējais rezonators labi attīstīts, dzied visu nārsta periodu. Aktīvs naktī, izmanto pat ielu un dārza apgaismojumu, lai medītu kukaiņus.
Brūnais varžkrupis
Dzīves vieta: klejotājs - dārzi, lauki
Sastopamība: reti
Garums: 6-8 cm
Nārsts: dīķos, grāvjos vai karjeros, kuros ir pastāvīgs ūdens, sausā, smilšainā apvidū
Ziemošana: uz sauszemes, netālu no krasta
Āda gluda kā vardei. Mugura gaiši pelēka, ar tumšiem plankumiem un sārtiem punktiņiem. Lai aizbaidītu ienaidniekus, dziedzeri izdala smaku, kas līdzīga ķiploku smakai. Tēviņš nārsta laikā dzied zem ūdens, tas atgādina skaļu klauvēšanu. Dienu varžukrupis pavada ieracies augsnē, spēj to izdarīt ļoti veikli.
Sarkanvēdera ugunskrupis
Dzīves vieta: aizaugušas, stāvošas ūdenstilpes
Sastopamība: ļoti reti
Garums: 4,5 cm
Nārsts: dīķos, grāvjos, karjeros, lēnās upēs
Ziemošana: uz sauszemes, netālu no krasta, alās, bedrēs
Mugura olīvbrūna, ar tumšiem plankumiem, vēders - spilgti oranžs vai sarkans, ar melniem plankumiem un baltiem punktiem. Tēviņam ir iekšējie rezonatori, nārsta laikā tēviņš izceļas ar dziedāšanu, kas mazliet atgādina zvaniņu skaņas. Pamanot briesmas, slēpjas ūdenī.
" Ir lieli pieauss indes dziedzeri, sīkāki dziedzeri izkaisīti pa visu ādu." krupji ir indīgi ?