Āda gluda. Mugura brūngana, ar tumšiem plankumiem, raksturīgs tumšs V veida plankums muguras augšdaļā. Vēderpuse gaiša, bez plankumiem. Tēviņiem riesta laikā āda kļūst zilgana. Riesta saucieni atgādina attālu suņu riešanu.

Dīķa varde

Dzīves vieta: ūdenstilpē vai tās krastā

Sastopamība: bieži

Garums: 4,5-5,5 cm, bet retāk līdz 7 cm

Nārsts: nelielos dīķos, vecupēs vai karjeros

Ziemošana: uz sauszemes - bedrēs vai grauzēju alās, netālu no ūdenstilpēm

Āda gluda. Mugura koši zaļa, retāk brūngana, bieži ar vienu vai divām dzeltenām gareniskām svītrām un melniem plankumiem. Vēderpuse balta, bez plankumiem. Tēviņš mazāk, ar koši dzeltenu kaklu. Tēviņam ārējie rezonatori baltā krāsā, nārsta dziedāšana visintensīvākā ir pievakarē un turpinās visu nakti.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Ezera varde

Dzīves vieta: lielas aizaugušas udenstilpes vai to krasti

Sastopamība: Rīgas apkārtnē

Garums: 10 cm, retāk līdz 17 cm

Nārsts: lielos dīķos, vecupēs vai upju līčos

Ziemošana: ūdenstilpes dibenā

Āda gluda. Muguras tumši zaļa, parasti ar melniem plankumiem un garenisku dzeltenu svītru pa muguras vidu. Vēderpuse gaiša, ar daudziem melniem plankumiem. Tēviņi kurkst visu nārsta periodu, ārējie rezonatori tumšā krāsā. Ezera vardes ir lielas un rijīgas. Tās uzbrūk pat zivīm un citu sugu vardēm.

Zaļā varde

Dzīves vieta: ūdenstilpē vai ļoti tuvu krastam

Sastopamība: bieži

Garums: 6-8 cm, retāk līdz 10 cm

Nārsts: dīķos, karjeros, vecupēs vai upju līčos

Ziemošana: ūdenstilpes dibenā vai uz sauszemes - bedrēs un grauzēju alās, netālu no ūdenstilpēm

Zaļā varde ir radusies ezera vardes un dīķa vardes dabiskas krustošanās rezultātā. Āda gluda. Muguras zaļgana, ar melniem plankumiem un garenisku dzeltenu svītru pa muguras bidu. Vēderpuse gaiša, ar melniem plankumiem. Tēviņiem arējie rezonatori pelēkā krāsā. Nārsta dziedāšanas intesitāte pieaug pievakarē.

Kokuvarde

Dzīves vieta: koku lapotnē

Sastopamība: ļoti reti

Garums: 3,5-5 cm

Nārsts: ūdenstilpes, kuru malās ir niedres un krūmāji

Āda gluda. Mugura koši zaļa, vēderpuse - gaiša. Pirkstu galos piesūcekņi, ar kuru palīdzību spēj pārvietoties pa zariem un lapām. Tēviņš dzied visu nārsta periodu, nedaudz atgādina pīļu pēkšķēšanu. Daudzus gadus šo sugu savvaļā nevarēja sastapt, jo bija izzudusi. Tāpēc kokuvardes ieveda no Eiropas zemēm, un Rīgas Zooloģiskā darzā speciālisti tās pieradināja mūsu klimatam. Kokuvardes savvaļā ir sastopamas Liepājas apkārtnē. Tās spēj pašatjaunoties un aktīvi izplatīties uz jaunām nārsta vietām.

69 1 2 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0