Bezkāju ķirzaka. Ķermenis čūskveidīgs, klāts gludām zvīņām. Galva un viduklis viendāda platuma. Pieaugušiem īpatņiem mugurpuse dažādos pelēcigi brūnos toņos ar bronzas mirdzumu. Dzīvo mežamalās, izcirtumos, sausos priežu silos. Dzīvnieki ir aktīvi krēslā un naktī. Ādu met 2-3 teizes gadā.

Pļavas ķirzaka

Garums: 12 cm

Sastopamība: ļoti bieži

Vairošanās: oldzīvdzemdētāja, 8-12 mazuļi

Ziemošana: dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem

Barība: kailgliemeži, sliekas

Mugurpuse brūna, ar melniem plankumiem, sānos gaiša svīttra. Vēderpuse tēviņiem ir oranža, mātītēm bāli dzeltena. Dzīvo gan sausās, gan mitrās vietās. Manāmas arī cilvēku mītņu tuvumā - akmeņu kaudzēs. Aktīvas dienā. Ādu maina 2-3 reizes vasarā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Sila ķirzaka

Garums: 18-20 cm

Sastopamība: reti

Vairošanās: dēj 6-10 olas, kam plāns, ādains apvalks, novieto saulainās vietās sūnās, smiltīs vai starp akmeņiem

Ziemošana: dziļās alās, kuras rok arī pašas

Barība: kukaiņi, kailgliemeži, sliekas

Pieaugušiem tēviņiem mugurpuse koši zaļa (vairošanās periodā - ar melniem plankumiem), mātītei pelēkbrūna, arī ar plankumiem. Vēderpuse zaļgana vai bālgana. Dzīvo sausās vietās, kur ir smilšaina augsne - kāpās, izcirtumos un mežmalās, akmeņu grēdās. Aktīva diena.

Purva bruņupucis

Garums: ķermenis kopā ar asti līdz 32 cm

Sastopamība: ļoti reti, atsevišķi eksemplāri Daugavpils un Dobeles apkārtnē

Vairošanās: 10 cm dziļā bedrē iedēj 5-10 olas

Ziemošana: ūdenstilpju dibenā dūņās

Barība: gliemeži, kukaiņu kāpuri, sliekas, vardes, zivis

Muguras bruņas brūnas, ar dzelteniem punktiem, vēdera bruņas gaiši brūnas. Aste, kājas un kakls ar dzelteniem plankumiem. Gan priekškājām, gan pakaļkājām starp pirkstiem un peldplēves. Labi peld un nirst, ilgi paliek zem ūdens. Aktīvs dienā un krēslā. Dzīvo ezeros, dīķos, purvos. Migrē, lai uz sauszemes dētu olas. Galvenie purva bruņupuča ienaidnieki ir lapsas, āpši, eži, mežacūkas un jenotsuņi, kas izrok un apēd olas. Tā kā Latvija ir šo rāpuļu izplatības ziemeļu robežas, purva bruņupuču skaitu nelabvēlīgi ietekmē aukstas vasaras, jo nepaspēj attīsties mazuļi. Ir gadījumi, ka cilvēķi bruņurupučus noķer dabā un meģina turēt mājās. Latgales zooloģiskajā dārzā ir uzsākta bruņurupuču pavairošanas programma. Latvijā eksistē viena aizsargājamā teritorija, kas veidota speciāli purva bruņurupuču aizsardzībai - vietējas nozīmes purva bruņurupuču liegums Apguldē Dobeles apkārtnē.

Parastā varde

Dzīves vieta: aizklejo tālu no ūdeņiem - laukos, mežos, pļavās, dārzos

Sastopamība: ļoti bieži

Garums: 6-9 cm

Nārsts: ūdenstilpē, kurā ir stāvošs ūdens: nav prasīga pēc ūdens kvalitātes

Ziemošana: zem ūdens - strautos, upēs, ezeros vai kūdras purvos

Āda gluda. Mugura pelēkbrūna, ar tumšiem plankumiem vai punktiem. Vēderpuse balta vai iedzeltena, plankumaina. Tēvina nārsta sauciens atgādina rūkšanu vai urkšķēšanu.

109 0 1 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0