Ķermenis plakans, rombveidīgs, galva maza. Zivs pielāgojusies dzīvei pie jūras grunts. Abas acis atrodas ķermeņa vienā pusē - tajā, kas vērsta uz augšu. Ķermeņa krāsa mainīga, stipri atkarīga no apkārtējās vides krāsas. Parasti plekstei acu puse ir brūngana ar sārtiem plankumiem, aklā puse - gaiša. Aktīva naktī.

Rauda

Dzīves vieta: upes, to grīvas, ezeri

Garums: 35 cm

Nārsts: upes, ezeri

Auglība: 0,6-423,7 tūkst. ikru

Barība: ūdensaugi, retāk kukaiņu kāpuri, gliemji

Dabiskie ienaidnieki: līdakas, zandarti, sami, kaijveidīgie putni

Viena no izplatītākajām zivju sugām Latvijas saldūdeņos. Ķermenis no sāniem nedaudz saplacināts. Mugura tumšāka, zilganzaļa vai zilganbrūna, vēders un sāni - sudrabaini.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Baltijas plakangliemene jeb Baltijas plānčaulgliemene

Sastopamība: ļoti bieži

Izmērs: 15-20x15-19 mm

Dzīves vieta: jūrā uz grunts, līdz 20 m dziļi

Dzīvesveids: pasīva filtrētāja, ierokas smiltīs

Gliemenei ir sārta, zilgani sārta vai gandrīz balta, ieapaļa, plāna čaula. Uz čaulas saskatāms tumšāks garenjoslojums. Čaula gluda, galotne trīsstūrveida. Īpatņu skaits uz kvadrātmeru grunts mēdz sasniegt vairākus simtus. Jūras zivju barība. Izskaloti gliemežvāki ļoti bieži redzami jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Čaula satur daudz kaļķa, tāpēc var izmantot kā piedevu vistu barībai, lai palielinātu olu čaumalu izturību.

Lamarka sirsniņgliemene

Sastopamība: vidēji bieži

Izmērs: 34x28x22 mm

Dzīves vieta: jūra uz smilšainas grunts

Dzīvesveids: pasīva filtrētāja, ierokas smiltīs

Gliemenei ir pelēcīgi balta vai iedzeltena sirdsveida čaula. Čaulas vāki ar radiālu rievojumu, mala robaina. Gliemežvāki bieži redzami izskaloti jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci.