1950. gadā latvijā iesākās dzelzceļu elektrifikācija. Pakāpeniski tika elektrificēti iecirkņi:
Rīga-Dubulti (1950. g.) ar pagarinājumu līdz tukumam (1966. g.)
Rīga-Saulkrasti (1958. g.) ar pagarinājumu līdz skultei (1991. g.)
Rīga-Aizkraukle (1972. g.)
Rīga-Jelgava (1972. g.)
Kopš 1957. gada vis lokomotīvju un vagonu parks tika aprīkots ar automātisko sakabi. Sākot ar 1958. gadu tvaika lokomotīvju vietā sāka ieviest dīzeļlokomotīves, tuvās un vietējas satiksmes pasažieru vilcienus sāka apkalpot dīzeļvilcieni. Dzelzceļa elektrifikācija un straujās pārmaiņas lokomotīvju saimniecībā radīja nepieciešamību organizēt jaunu lokomatīvju depo - Zasulauks. Tika pabeigta preču vagona ratiņu slīdgulšņu bukšu nomaiņa ar rullīsu buksēm, kas jūtami uzlaboja satiksmes drošību un samazināja remonta izdevumus.
