Nu ir klāt novembris un tas Latvijai ir svētku mēnesis, un piemēram skolā kurā es eju šajā menesī ir dzejas konkurss. Tapēc izdomāju ielikt pāris dzejoļus un faktus par Latviju. Paldies arī EVCIS(pašpikoju faktus). ES MĪLU TEVI LATVIJA!
Tu esi Latvija
Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku -
Tu esi Latvija!
/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/
Atzīšanās
Pār arāja arumu
skan cīruļbalss, pār
kuģa arumu skan kaijas
balss, bet nezin
balsis tās, ka kopā
sasietas tās vienā
mezglā –
latvietī.
/dzejoļa autors Vitauts Ļūdēns/
Labrīt, Latvija!
Labrīt, Latvija!
Tu - dzimtais klēpis tiem,
kas rīta agrumā ar Tavu himnu ceļas.
Kaut dienas ritums pārņēmis nav telpu,
jau daudzi gatavi ar Tevi vienā elpā iet,
jo zin, kā Tavu nastu atvieglot.
Jā, vairākums ir gatavi Tev pakalpot,
ar gaišām galvām un ar stipriem pleciem.
No visas sirds, mēs pateicamies - Tev,
par to, ka spēj mūs vienmēr savienot,
kad tas visvairāk nepieciešams.
/dzejoļa autors nezināms/
Latvija 18. novembrī
Latvija, Latvija! Dzimtene mana pie Gaujas.
Kalnāji, lejas un ezeru mirdzējums zils,
Tevi skauj birztalu elpa un Daugavas kraujās
Stāsta par pagātni tālo mums senās bruņinieku pilis.
Rudeņos tērpies tu zelta un purpura rotā,
Sulīgu augļu liekts dārzā līkst ābeles zars.
Sarmotā sidraba sagša tam ziemās ir debesu dota,
Lai zem tās gaidošs un mierīgs snauž pavasars.
Latvija, dzimtene mana, min tevi nu svešnieku kājas,
Naidīgas balsis pēc latviešu asinīm sauc.
Krievijas taigas tik daudziem ir kļuvušas mājas –
Latvija, tēvzeme dārgā, vai atgriezties būs tiem vēl ļauts?
Latvija, Latvija!
Dzimtene mana! Tu – labā!
Likteņa zvanā kāds jaunu laikmetu sit…
Latviešu dvēseles senseno brīnumu glabā,
Novembrī skaistāko vārdu – Astoņpadsmit!
/dzejoļa autors Lūcija Sāgameža-Nāgele, 1945/
FAKTI
