Apstākļi, kādos attīstījās mūsu kultūra pēc kara
Latviešu tauta vienmēr ir sargājusi un glabājusi savas kultūras vērtības. Cauri visiem svežemnieku kundzības septiņiem gadsimtiem, pēdējo pasaules karu vētrām un padomju varas laikiem tās nodotas no paaudzes un paaudzi. Mūsu kultūras dzīve laika gaitā kļuvusi bagātāka un daudzveidīgāka. Mēs varam lepoties ar to, ka mūsu tauta devusi cilvēcei izcilus zinātniekus, rakstniekus, māksliniekus un sportistus.
Izcilais latviešu šķepmetējs Jānis Lūsis Mehiko olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu. Valdis Muižnieks un Jānis Krūmiņš, spēlējot PSRS basketbola izlases sastāvā, ieguva sudraba medaļas. Inese Jaunzeme - pirmā latviešu sportiste olimpiskā čempione šķēpa mešanā. Slavenā Rīgas TTT sieviešu basketbola meistarkomanda bija labākā basketbola komanda Padomju Savienībā laikposmā no 1959. līdz 1987. gadam. Eiropas kausu Rīgas TTT ieguva 21 reizi.
Latviešu tautas kultūra laikposmā pēc Otrā pasaules kara līdz mūsdienām attīstījās nelabvēlīgos apstākļos. Šajā laikā gūti daudzi kultūras sasniegumi. Bet atklātības un demokrātijas trūkuma apstākļos darbojās arī spēki, kas kavēja daudzveidīgas latviešu tautas kultūras attīstību. Tas negatīvi ietekmēja literatūru, izglītību, publicistisku, kinomākslu un citas nozares. Rakstnieki un dzejnieki, žurnālisti un zinātnieki nedrīkstēja atklāti runāt par sāpīgajiem jautājumiem mūsu tautas dzīvē, viņiem vajadzēja slavināt pastāvošo kārtību. Ne visi iedrošinājās nepildīt šīs prasības. Daudzus no tiem, kuri mēģināja atklāti paust savus uzskatus, bargi sodīja, izsūtot uz tālām notiesāto kolonijām. Faktiski tika liegti kultūras sakari ar ārzemēm.
Netika publicēti visi autoru darbi. Gan grāmatām un presei, gan uzņemtajām filmām bija jāiziet stingra cenzūra. Savu nozīmi zinātne un sabiedriskajās attiecības strauji zaudēja mūsu dzimtā valoda.
Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas kultūras dzīvē notika ievērojamas pārmaiņa. Atjaunojās kultūras sakari ar demokrātiskajām valstīm. Kļuva pieejami visas pasaules kultūras sasniegumi. Veidojoties jaunai, demokrātiskai sabiedrībai, vārda brīvība kļuva reāla. Tika atcelta cenzūra. Tas ļauj brīvi, bez ierobežojumiem paust savu viedokli visos masu saziņas līdzekļos, literārajos un mākslas darbos. Latviešu valoda pakāpeniski sākusi atgūt savu vietu un lumu sabiedrības dzīvē. Pašreiz valsts valodas lietošanu regulē 1999. gada Latvijas Republikas likums.