Iepriekšējas daļas:
Latvija Pirmā pasaules kara laikā
Strēlnieku bataljonu dibināšana
Latvija Pirmā pasaules kara beigas1
97
0
Kad Rīgu sasniedz par to, ka 1917. gada februārī Petrogradā sākusies revolūcija un Krievijas cars Nikolajs II atteicies no troņa, sākaās sabiedriskās dzīves aktivizēšanās. Patvaldība bija gāzta un ļaudis cerēja uz pārmaiņam nākotnē. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistījās notikumos. Tika dibinātas partijas, cilvēki apvienojās organizācijās, jo likās, ka pienācis laiks rīkoties. Situācija Krievijā bija sarežģīta, jo cīņā par varu iesaistījās dažādu uzskatu piekritēji. Vieni atbalstīja aizgājušos cara laikus vai vēlējās saglabāt impēriju, tikai modernizējot tās pārvaldi, savukārt citi saistīja savas cerības ar boļševiku partiju, kuru vadīja Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Kriecvijā izveidojās divvaldība - demokrāstiskie spēki nodibināja Pagaidu valdību, bet revolucionāri radikālie - strādnieku un kareivju deputātu padomes.
Notikumi pasaules kara frontēs lielā mērā ietekmēja cilvēku noskaņojumu un lika arī latviešiem izdarīt izvēli par labu kādam politiskajam spēkam. Latviešu strēlnieki neuzticējās valdībai un armijas augstākajiem komandieriem, jo viņu neprasmīgās un nesaskaņotās rīcības dēļ frontē bija lieli upuri. Karš turpinājās jau vairākus gadus, bija daudz bojāgājušo un sakropļoto, cilvēki bija noguruši. Pagaidu valdība gan pauda gatavību izveidot parlamentāru iekārtu, bet vēlējās turpināt karadarbību un neņēma Krievijas nekrievu tautību intereses, neatzīstot to centienus pēc pastāvības.
Reklāma
Savukārt boļševiki solīja izbeigt karu un tādējādi ieguva arvien lielāku popularitāti kareivju vidū. Latviešus īpaši iedvesmoja arī tas, ka lielinieki sludināja tautu pašnoteikšanās tiesības, iespēju pašiem noteikt savu nākotni. Vēl viņi solīja zemi sadalīt zemniekiem. Šie trīs solījumi tad arī noteica daudzu latviešu nostāšanos lielinieku pusē. Vācu neokupētajās pilsētās un miestos iedzīvotāji dibināja strādnieku deputātu padomes, bet frontē - strēlnieku padome.
Turpmāko notikumu attīstību Latvijā ietekmēja tas, ka 1917. gada oktobrī pie varas Krievijā nāca boļševiki. Dažas dienas pēc Pagaidu valdības gāšanas Latvija strādnieku, kareivju un bezzemnieku deptātu izpildkomiteja jeb Iskolats Friča Roziņa vadībā pasludināja varas pāreju padomju rokas. Padomes Latvijas neokupētajā daļā pilnībā atbalstīja V. Ļeņina vadīto Krievijas Padomju valdību. Lai gan dažkārt šis lielinieku radītais varas veidojums tiek dēvēts par Iskolata republiku, Iskolata darbojās kā Krievijas apgabala pārvalde, ne kā neatkarīg organizācija. Visi jautājumi tika saskaņoti ar boļševiku valdību, un Iskolta darbinieki rīkojas stingri atbilstoši Ļeņina valdības norādījumiem. Tika ierobežota preses brīvība, vajāti tā sauktie kontrrevolucionāri un atsavinātas muižas. Tajā pašā laikā Iskolats garantēja mācības latviešu valodā un rūpējās par kultūra vērtību saglabāšanu. Padomju varas laiks Latvija neokupētajā daļā nebija ilgs - tā pastāvēja tikai dažus mēnešus.
Jau decembrī, drīz pēc padomju varas pasludināšanas, boļševiku valdība pavēlēja 2500 latviešu strēlniekiem doties no Vidzemes uz Krieviju. Tādējādi lielinieki Latvijā zaudēja stipru atbalstu un viņu vara kļuva vājāka. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc padomju varas laiks Latvija tika izbeigts, bija vācu armijas uzbrukums, kas sākās 1918. gada februārī. Dažu dienu laikā vācu karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju un likvidēja padomju varu. Vidzemē esošajiem lieliniekiem vajadzēja bēgt uz Krieviju.
Tev patiks šie raksti
