(Vēres: Marğers Grīns un Māra Grīna, LATVIEŠU LIETISKĀ DAIĻRADE, Latviešu daiļamatnieku savienība ASV 1986; 1990.)
Šīs nodaļas nolūks ir iepazīstināt lasītāju ar latviešu tēlotāja raksta saturu, iedalījumu un parādīt raksturīgākos zīmju un lietošanas paraugus. Laika gaitā pētnieki latviešu rakstu zīmēm devusi dažādus nosaukumus, bet šeit lietotais sakārtojums un nosaukumi balstīti uz dainu ziņām.
Latviešu tēlotājs raksts ir tautā lietotas rotājošas zīmes, kas simboliski attēlo dažādus garīgus vai vieliskus priekšstatus. Izceļot šo rakstu rotājošo nozīmi, pirmie pētnieki tam deva “ornamenta” nosaukumu, bet vēlākos pētījumos, atzīstot rakstu simboliskā satura attēlojumu, tas iegūst nosaukumu “tēlotājs raksts”.
Latviešu tēlotāja rakstu lieto uz apģērba un audumiem, mājas piederumiem, darba rīkiem, dzīvokļu iekārtām, rotām.
Rakstu nosaukumus atvasina no: satura, lietošanas veida, apveida (formas).
Latviešu tēlotājs raksts ir tikpat vecs, cik veca ir latviešu izcelsme un latviešu valoda. Raksts ir simbolos izteikti dažādi garīgi un fiziski priekšstati. Rakstu lietodami, cilvēki:
a. Godina un cildina to, kas šais simbolos izteikts;
b. Piepilda savu prasību pēc tuvības ar labo, cēlo, dievestīgo: Dainas liecina, ka
“Es nedzēru nemedotu, nevalkāju nerakstītu”, un
“Rakstītāja man’ māsiņa, nerakstītu nevalkāja.”
LATVIEŠU TĒLOTĀJA RAKSTA SATURS UN IEDALĪJUMS:
1. DIEVESTĪBAS KRUSTI UN ZĪMES: - Dievs- Māra
- Laime 2. DEBESS SPĪDEKĻU ZĪMES: - Saule
- Mēness
- Zvaigzne
- Saules koks 3. DABAS TĒLOJUMU ZĪMES: - Jumis
- Sauļotais stabs
