Īsti vīri grūtos laikos.
Latviešu nacionālie partizāni55
1150
2
Latvijā Otrais pasaules karš nebeidzās ar uzvaras zalvēm, vēl ilgi par neatkarību cīnījās nacionālie partizāni 1944.-1956.gadā notika plašākais un ilgstošākais nacionālo partizānu karš Latvijas vēsturē. Latvieši cīnījās kā spēja un prata, nesaņemot nekādu ārzemju politisko vai militāro atbalstu un bez jebkādas iespējas uzvarēt. Daudzi pretošanās kustības dalībnieki nopietni cerēja, ka drīz sāksies trešais pasaules karš, kurā pret sarkano režīmu cīnīsies Anglija un ASV un Latvija kļūs brīva.
Tā ir Latvijas vēstures noklusētā lappuse, un daudzi vēl sodien nezina cik apjomīgs bija pretošanas kustības vēriens-Latvijas PSR iekšlietu ministrs A.Eglītis 1947.gada 22.marta slepenajā ziņojumā padomju Latvijas premjerministram V.Lācim raksta "Kopā likvidēti kontrrevolucionārās bandītiskās nacionalistiskās pagrīdes dalībnieki: 16 643 cilvēki, legalizēti 7 797 cilvēki." Bet! pēc tam pretošanas kustība turpinājas vel gandrīz 10 gadus! Visintensīvakā pretošanās kustrba bija Latgalē, kur kopumā cīnījās puse Latvijas nacionalo partizanu- apmēram 10 000 (Kurzemē - 4000 partizānu, ap 6000 Vidzemē)
Līvānu rajona Vanagos katoļu draudzes pravests taja laikā bija Antons Juhņēvičs, kurš savos sprediķos vienmēr bija drosmīgi uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Ap Vanagu draudzi pulcējās nacionāli noskaņota jauniešu grupa, un, ienākot sarkanajiem, prāvesta Antona Juhņēviča vadībā jau bija noorganizējusies partizānu vienība, kurā iesaistījās puiši, kas bēguļoja mežos un negribēja iet padomju armijā. No bijušajiem leģionāriem un sarkanās armijas dezertieriem Vanagos izveidojās 30 cilvēku liela pretošanās kustības grupa. 8 cilvēki uzturējās Vanagu baznīcā, pārējie atradās četros labi iekārtotos bunkuros "Rubeņkalna" bāzē Velna purvā.
1945.gada 28.janvārī notika kauja pie Vanagu baznīcas- tā bija pirmā Latvijas pretošanās kustības dalībnieku kauja ar ieročiem rokās pret padomju varu.Pienāca ziņa, ka Daugavpils čekisti grib apcietināt prāvestu A. Juhņēviču. Draudzes mājā palikusī 8 vīru grupa ieslēdzās baznīcā. Ieradusies NKVD karavīru un iznīcinātāju vienība ielenca baznīcu. Kamēr daži pagrīdnieki imitēja izlaušanos pa baznīcas durvīm, Juhņēvičs izlēca pa ģērbkambara mazajām durvīm un steidzās uz Velna purvu pie "meža brāļiem". Partizāni, sasēdušies ragavās, atbrauca pie Vanagu baznīcas, izvērsās kaujai un uzbruka, šaudami uz aplencējiem. Čekisti ar zaudējumiem atkāpās. Apšaudes laikā viens no partizāniem tika ievainots. Pēc kaujas cīnītāji un izglābtie atgriezās "meža brāļu" bāzē Velna purvā. Šī veiksmīgā kauja pacēla partizānu drosmi un pašapziņu.
1945.g. 24.augustā nodibinājās Latvijas Tēvijas Sargu un Partizānu apvienība (LTSpA), par kuras priekšsēdi ievēlēja Vanagu iecirkņa prāvestu Antonu Juhņēviču, un kura apvienoja Dienvidlatgales partizanus.Apvienība izdeva pat savu avīzi- "Tēvijas Sargs" un tas redaktore bija Marta Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundure). Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. Tā bija labākā, gudrākā, inteliģentākā Latgales jauniešu daļa, kuri gāja bojā bezcerīgā cīņā pret atklātu, rupju un varmācīgu pārspēku. Partizānu apvienībā Martai bija uzticēts nodibināt sakarus ar ārvalstu pārstāvjiem, tāpēc 1945.gada decembrī viņa devās uz Rīgu. Taču partizānes gaitas jau ilgāku laiku uzraudzīja apvienībā iefiltrējies nodevējs, un Rīgas stacijā Martu Skuju jau gaidīja čekisti, kas viņu arestēja. Martu Skuju un ļoti daudzus LTS(p)A biedrus čekai nodeva viņu pašu novadnieks, LTS(p)A jaunatnes organizācijas centrālais vadītājs Jānis Klimkāns (Kāls)
Lai piespiestu legalizēties Juhņeviču, čeka arestēja un aizveda uz Daugavpils cietumu 33 ģimenes no Vārkavas, to skaitā arī aktiera Romualda Ancāna vecākus. Lai glābtu savas draudzes locekļu dzīvību, 1946.gada 8.janvārī prāvests labprātīgi legalizējas, bet jau 24.aprīlī viņu arestē un 1947.gada 4.februārī izpilda nāvessodu.
1. LTS(p)A izveidotājs un ģenerālsekretārs Jānis Zelčāns ("Zeltiņš", 1910-1947). Nošauts Rīgas Centrālcietumā.
2. LTS(p)A 2. Zemgales divīzijas komandiera vietnieks Juris Rudzāts ("Rūsiņš", 1916-1945). Krita Līvānu pagastā 13.11.45.
3. LTS(p)A Jēkabpils partizānu pulka 1. bataljona komandieris un komandiera vietas izpildītājs Mārtiņš Pokļevinskis ("Mārtiņš", 1902-1951). Sagūstīts 17.07.50. Nošauts Rīgas Centrālcietumā 09.05.51.
