Latviešu iznīcinātāju piloti Otrajā pasaules karā Vācijas Gaisa spēkos.9

1944. gada 31. maijā iznāca pavēle par latviešu lidotāju kvalifikācijas paaugstināšanu, kas nozīmēja, ka no izlūklidmašīnu un vieglo bumbvedēju lidošanas latviešu pilotiem pavērās iespēja sākt apmācības ar vienu no modernākajiem Luftwaffe darba zirgiem - Focke Wulf 190A-8 (redzams attēlā). Tika izvēlēti pirmie 10 lidotāji. Tie bija Grobiņas aviācijas skolas 3. lidkursa absolventi, un tika nosūtīti uz vairākām Vācijas iznīcinātāju pilota skolām, pa dažādām vienībām. Apmācību laikā jau pirmais kritušais - kaprālis Alfrēds Stars, kurš, nosēžoties, ar motoru atsitās pret zemi, apmeta kūleni un, nevarēdams izkļūt no lidmašīnas, nosmaka degvielas tvaikos.

Pēc apmācības kursu pabeigšanas, visi 10 latviešu piloti tika ieskaitīti 54. iznīcinātāju pulka 2. grupas eskadriļās (II./JG54 jeb II. Gruppe, Jagdgescwhader 54), kuras piedalījās kaujās virs Kurzemes, Sāmsalas un Rīgas jūras līča. 

Pilots seržants Harijs Klints paspējis pa to gadu no 1944. gada vasaras līdz oktobrim nogāzt kādu krievu La-5, taču nav spējis to apstiprināt (pieļauju iespēju, ka filmētajā materiālā nebija redzams nāvējošs trieciens, taču pats pilots bija pārliecināts, ka lidmašīna tika nogāzta - katru notriekto lidmašīnu apstiprināja bāzē ar filmas palīdzību. Tikko lidotājs atklāja uguni, tā kamera blakus lielgabalam nofilmēja trāpījumus/netrāpījumus). Jau 1944. gada oktobrī pienāca pavēla par latviešu un igauņu aviācijas leģionu izformēšanu. Iemesls - dezertēšana ar lidmašīnām uz Zviedriju (kopā pārbēga 18 piloti). Tiesa gan, Vācijas Gaisa spēki uzskatīja, ka latviešu apmācībai tika izlietoti pārāk daudz līdzekļi, lai pilotus tā vienkārši "atlaistu", tāpēc tiem tika piedāvāta iespēja pievienoties 1. iznīcinātāju pulkam JG1 un piedalīties Vācijas aizstāvēšanā no Sabiedroto bumbvedējiem. Protams, piloti to nevēlējās - tā vietā būtu daudz labprātāk cīnījušies virs Latvijas un palīdzējuši mūsējiem uz zemes. 

Protams, tas nekad nenotika, un uz JG54 viņus vairs nenosūtīja. Latviešu lidotāji tika ieskaitīti JG1 sastāvā un pārsvarā pildīja Jagdbomber lomu. Jagdbomber jeb Jabo piloti lidoja ar tiem pašiem iznīcinātājiem, tikai uzbruka zemes mērķiem - apšaudot pretinieka karaspēku, stratēģiskos punktus, utt., izmantojot bumbas līdz 500kg. Labi bruņotais Focke Wulf 190A-8 bija diez gan piemērots šim darbam. Latviešu bāze atradās Holandē, Tventes lidlaukā. Protams, niecīgās apmācības dēļ, izsīkušo resursu dēļ un Sabiedroto pārsvara dēļ, praktiski visi mūsu piloti tika nogāzti.

Beigu beigās vienīgais pilots, kurš izdzīvoja un pēc kara atgriezās Latvijā (lai pēc tam tiktu aizsūtīts uz Sibīriju) bija leitnants Arnolds Mencis. Runājot par vēl kādiem nelieliem panākumiem - kareivis Roberts Dumpis, lidojot kārtējā Jabo misijā, nogāza krievu Jak-9 lidmašīnu īsi pirms kara beigām virs Berlīnes. 

II./JG54 emblēma

Secinājumi:

Latviešu sniegums - 2 notriektas pretinieka lidmašīnas aptuveni gada laikā. Šis ļoti vājais rezultāts (Pirmā pasaules kara laikā labākais latviešu pilots bija nogāzis 17 pretinieka lidmašīnas) ir vainojams vairāku apstākļu dēļ:

Latviešu piloti tika trenēti ļoti vēlā kara laikā. Tas nozīmēja biežus uzbrukumus treniņu bāzēm (daudzus vēlākos studentus notrieca pirms tie vispār sāka lidot ar iznīcinātājiem vai vispār jebkā bruņotām lidmašīnām), kurus veica Sabiedroto Gaisa spēki. Tas arī nozīmēja degvielas trūkumu. Jau 1944. gada 6. jūnijā, D-Dienā Luftwaffe neizrādīja praktiski nekādu aktivitāti frontē, vienam no iemesliem esot, degvielas trūkuma dēļ. Lidmašīnu modeļi, ar kādām latvieši lidoja nebija pilnībā paredzēti lietām, ar ko tie nodarbojās. Fw 190A-8 bija praktiski smagais iznīcinātājs. Bruņots ar četriem Mauser MG 151/20 20mm lielgabaliem un diviem MG 131 13mm ložmetējiem, kā arī ar bumbām, ja tās bija nepieciešamas. Reāli šo iznīcinātāju izveidoja, lai stātos pretī bumbvedējiem, taču sniegums bija vājš, jo, lai arī bija smagi bruņots - tam nebija motora, kas paredzēts tādiem augstumiem, kādos lidoja bumbvedēji. Beigu beigās latviešu (un arī igauņu) aviācijas leģions tika saformēts tik pat lielā steigā kā latviešu SS divīzijas - tik pat švaki apmācības - sūtītas kaujā un atstātas frontē ar domu "kas būs, tas būs". 

Tas nu šai reizei arī būs viss. Ja interesē vēl šāda tipa raksti, droši rakstiet komentāros! Gaidu jebkāda veida kritiku un komentārus par rakstu.

Paldies par uzmanību!