Apsveicu visus ar to, ka tagad varēs pagulēt par stundiņu ilgāk - laiks šonakt tika pagriezts par stundu atpakaļ. Bet kā šī darbība aizsākās un kādēļ?
Līdzīgu rakstu par šādu tēmu it kā neatradu, tādēļ ceru, ka Jums būs interesanti lasīt! 
Laika griešana10
97
4
Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu valodā: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk, un tādējādi tiktu taupīta elektroenerģija.
Pati ideja par vasaras laiku radās vēl 18. gs. beigās. Bendžamins Franklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, 1784. gadā uzrakstīja eseju „Par pāreju uz vasaras laiku”. Esejā izklāstītā ideja sūtnim radās, kad aptuveni sešos no rīta nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu. Pamostoties B. Franklins bijis pārsteigts par spilgto gaismu un viņam radās ideja Saules gaismu izmantot lietderīgi. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B. Franklins izrēķinājis, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un laikā no 20. marta līdz 20. septembrim vakaros dedzinot sveces un petrolejas lampas.
Aprēķinos balstīto (pēc dažiem avotiem - satīrisko) Franklina ideju par pāreju uz vasaras laiku 1907. gadā atgādināja anglis Viljams Vilets. Viņš ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm: katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm uz priekšu un septembrī darīt tāpat, tikai - pretēji. Toreiz V. Vileta ideju noraidīja, tomēr 1916. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež, par stundu apsteidzot Griničas laiku. Šo praksi Pirmā pasaules kara laikā pārņēma arī Vācija, Īrija un Francija.
Tātad parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī – pagriežot par stundu uz atpakaļu.
Pirmo reizi uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Apvienotajā Karalistē.
Latvijas teritorijā pāreja uz vasaras laiku sākās 1981. gadā.
Latvijā šo pāreju nosaka Ministru Kabineta noteikumi, kuros minēts, ka Latvijā „pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ”.
Mūsdienās pāreja uz vasaras laiku tiek realizēta 76 valstīs, ne visās valstīs tas notiek vienlaicīgi.
10 no 76 valstīm pāreja uz vasaras laiku dažādos valsts reģionos notiek atšķirīgi, savukārt 128 valstīs pāreja uz vasaras laiku nenotiek vispār.
Zinātniskie pētījumi pasaulē liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, rūk ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaits. Gaismas papildu stunda - visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotājiem - sniedzot gan psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību un drošības sajūtu.
Tev patiks šie raksti
