Zinājāt, ka Saulē atrodas praktiski visas Saules sistēmas masa? Zinājāt, ka stāvot uz Zemes mēs lidojam ar ātrumu 250 metri sekundē? Bijāt dzirdējuši, ka lielākais meteorīts sver 60 tonnas? Gribat uzzināt alternatīvo mūsu galaktikas nosaukumu?
99,9% (precīzāk 749/750) Saules sistēmas masas atrodas pašā Saulē. Temperatūra uz Saules virsmas ir aptuveni 5400˚C, bet centrā tā sasniedz 14 miljonus grādu. Mēness masa ir 81 reizi mazāka par Zemes masu, bet diametrs tikai 3,7 reizes mazāks. Pievilkšanas spēks uz Mēness ir 6 reizes mazāks nekā uz Zemes. Merkura garajās naktīs temperatūra samazinās līdz pat -180 grādiem. Salīdzinot ar citām planētām, tam ir vislielākā temperatūras atšķirība starp apgaismoto un neapgaismoto pusi – 600 grādi. Venēra ir karstākā Saules sistēmas planēta. Uz tās visur un vienmēr ir ļoti karsts, temperatūra sasniedz pat 470˚C. Atmosfēras spiediens uz Venēras virsmas sasniedz fantastisku vērtību 92 atmosfēras. Uz Zemes šāds spiediens ir okeānos 900 metru dziļumā. Šādā dziļumā nolaisties var tikai ar batiskafiem. Lai gan Zeme rotē šķietami lēni – vienu apgriezienu ap savu asi tā veic aptuveni 24 stundās, ekvatora lineārais griešanās ātrums ir 465 metri sekundē. Iedzīvotāji Latvijas platuma grādos kopā ar ēkām, upēm un mākoņiem pārvietojas uz austrumiem ik sekundi par 250 metriem. Augstākais kalns Saules sistēmā – Olimps atrodas uz Marsa. Tā augstums virs vidējā Marsa virsmas līmeņa ir 26km. Foboss atrodas tik tuvu Marsam, ka veic vienu apriņķojumu ap planētu 3 reizes ātrāk nekā Marss apgriežas ap savu asi (Marsa rotācijas periods ir 24 stundas un 37 minūtes). Starp Marsa un Jupitera orbītām riņķo aptuveni 100 tūkstoši dažāda izmēra objektu – mazo planētu, jeb asteroīdu, tomēr to kopējā masa ir niecīga – tikai 1/1000 daļa Zemes masas. Jupiters ir Saules sistēmas lielākā planēta – tā diametrs ir 11 reizes lielāks nekā Zemei un tā tilpumā varētu ievietot 1300 zemeslodes. Jupiteram ir visvairāk atklāto pavadoņu – jau 64. Četri lielākie ir lielāki par Plutonu, bet mazākie atklātie ir tikai dažu kilometru diametrā. 4 Jupitera pavadoņus var ieraudzīt par nelielā binoklī. Tos atklāja Galilejs un tie ieguvuši kopīgu nosaukumu kā Galileja pavadoņi. Visi Galileja pavadoņi ar kaut ko izceļas: Jo ir vulkāniski aktīvākais ķermenis Saules sistēmā, uz tā nepārtraukti darbojas vairāki vulkāni, kas izverd sēru un sēra dioksīdu. Eiropa ir gludākais ķermenis Saules sistēmā. Augstuma izmaiņas uz tā ir tikai daži desmiti metru. Pavadoņa virmu klāj ledus. Ganimēds ir lielākais pavadonis Saules sistēmā. Izmēru ziņā tas pārspēj Merkuru un Plutonu. Kallisto ir ar krāteriem visvairāk noklātais debess ķermenis Saules sistēmā. Kallisto virsma ir radusies ļoti sen. Vietām tā saglabājusies bez būtiskām izmaiņām jau kopš sākotnējās meteorītu bombardēšanas Saules sistēmas veidošanās laikā pirms 4 miljardiem gadu. Jupiteram ir visspēcīgākais magnētiskais lauks no visām planētām. Saturnam atklāti jau 47 pavadoņi, un pavadoņu skaita ziņā tas ieņem otro vietu. Saturna gredzena platums ir tāds, ka pa to varētu ripot 4 zemeslodes, bet tā biezums ir tikai 1 līdz 2 kilometri. Gredzens nav vienots vesels veidojums, bet katra daļiņa riņķo pa savu orbītu – gredzena iekšējā daļa riņķo ātrāk. Saturns ir saplacināts pie poliem. Tā polārais rādiuss ir tikai 9/10 no ekvatoriālā, jo planēta relatīvi ātri rotē pa savu asi (rotācijas periods ir 10 stundas un 40 minūtes). Saturnam ir vismazākais vidējais blīvums no visām planētām. Tas pat ir mazāks par ūdens blīvumu. Ja Saturnu izdotos ielikt ūdenī, tas peldētu. Urāna ekvatora slīpums pret orbītu sasniedz 82˚, tādēļ tas brīžiem it kā veļas pa orbītu. Urāns teorētiski vēl ir saskatāms ar neapbruņotu aci, kā vāja zvaigznīte, tomēr to atklāja tikai spēcīgā teleskopā. Ja mēs tumšā naktī lūkotos debesīs, būtu vajadzīga precīza karte un iemaņas, lai noteiktu, kura no simtiem redzamo vājo zvaigznīšu ir Urāns. Plutona orbīta atrodas 17˚ leņķī pret ekliptiku (Zemes orbītas plakni). Pārējām planētam orbītas slīpums nepārsniedz 3...4 grādus, vienīgi Merkuram tas ir 7 grādi. Plutona orbītai ir liela ekscentricitāte (atšķirībā no citām planētām tam ir izteikti eliptiska orbīta), tāpēc iespējams, ka kādu laiku Plutons atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūns. Tā tas bija, piemēram, no 1979. līdz 1999. gadam. Plutona vienīgā pavadoņa Harona masa ir tikai 12 reizes mazāka par pašu planētu. Plutons ar Haronu abi divi viens otram visu laiku ir pagriezuši vienu pusi. Saule Plutonu tik pat kā nesilda, no šīs tālās planētas tā būtu redzama tikai kā ļoti spoža zvaigzne. Temperatūra uz Plutona ir aptuveni -215˚C. Lai gan gaismas ātrums ir ļoti liels – 300 000km/s, un 1 sekundē tā varētu 8 reizes apriņķot Zemi, lai aizietu no Saules līdz Plutonam gaismai nepieciešamas piecarpus stundas. 1994. gadā Jupiterā ietriecās Šumeikeru-Levi 9 komēta. Tas ir vienīgais reģistrētais gadījums, kad kāds Saules sistēmas ķermenis saduras ar komētu. Ja komēta būtu ietriekusies Zemē, sadursme izraisītu globālu katastrofu. Pat neliels meteorīds smilšu graudiņa lielumā ar masu 0,01g spēj radīt spožu meteoru – “krītošo zvaigzni”. Aprēķini rāda, ka uz mikrometeorīdu (kosmisko putekļu, kuru izmēri ir tikai daži mikrometri) rēķina Zemes masa ik dienas palielinās par 100 tonnām. Hobas meteorīts ir lielākais meteorīts pasaulē. Tas sver 60 tonnas un atrodas nokrišanas vietā Namībijā, Dienvidrietumāfrikā. Lielākie atrastie meteorīti ir dzelzs meteorīti. Meteorītu krišana nav nekāds retums, tomēr ir reģistrēts tikai neliels skaits gadījumu, kad krītošs meteorīts sabojā māju, mašīnu, vai ievaino cilvēkus
Es ceru, ka jums patika;)
