Sveiki dārgie spocēni!
Vēlos padalīties ar dokumentālo filmu par skaļāko pašmāju maniaka noziegumu izmeklēšanu. Runa, protams, ir par Staņislavu Rogaļovu, kurš astoņdesmitajos gados veica vairākas slepkavības un izvarošanas, būdams LPSR Iekšlietu ministrijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes slepenais līdzstrādnieks.
Iepriekš sodītais noziedznieks, ziņotājs, provokators, aģents, skaistulis, zaglis, izvarotājs un maniaks Staņislavs Rogaļovs pildīja dažādus pārvaldes uzdevumus un veica provokācijas tā laika valdības labā, tāpēc arī iemantoja zināmu labvēlību no tiesībsargājošo iestāžu darbinieku puses.
Rogaļova sāga norisinājās no 1979. līdz 1984. gadam. Rezultātā, kā jau visus maniakus tolaik, atzina par pieskaitāmu un piesprieda nāves sodu. Tomēr, rezultātā pie atbildības tika saukti arī vairāki tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un cieta daudzu cienījamu cilvēku reputācija, jo sākotnēji Rogaļova noziegumos vainoja un sodīja, pavisam citus cilvēkus. Augstākā tiesa piesprieda arī pilnīgi nepamatotu nāves sodu.
Filmā atmiņās dalās dokumentālā romāna “Maniaks” autors Andris Grūtups, kurš bija plaši pazīstamais advokāts. Ņemot vērā, ka grāmatā bija publicēti krimināllietu materiāli un upuriem nebija nodrošināta anonimitāte, pēc maniaka upura iesniegumu pret advokātu tika uzsākts kriminālprocess un piedzīta kompensācija. Grūtups izdarīja pašnāvību 2014.gadā.
Mani, noskatoties filmu un sākot lasīt grāmatu, personīgi izbrīnīja un turpina izbrīnīt tā laika cilvēku naivums un vienaldzība, kura rezultātā tika pieļauti daudzi noziegumi, bet tā paša naivuma dēļ tiek arī glābti nevainīgi cilvēki. Kopumā, tas ko filmā stāsta cilvēki, kas izmeklēja Rogaļova noziegumus, par tā laika kriminālizmeklēšanas īpatnībām ļoti atgādina seriālā “Černobiļa” redzēto.
