Desmit satraucošākie un traucējošākie zinātniskie atklājumi.
Zinātnieki laika gaitā ir nonākuši pie vairākiem pārsteidzošiem un šokējošiem secinājumiem par pasauli un mūsu vietu tajā. Varbūt dažas lietas labāk vajadzēja atstāt neatklātas?
1.Zeme nav visuma centrs.
Mums ir bijuši vairāk kā 400 gadi lai pierastu pie šīs idejas, tomēr tā joprojām ir nedaudz satraucoša. Katrs var skaidri redzēt, ka Saule un zvaigznes uzaust austrumos, pārvietojas pa debess jumu, līdz beidzot riet rietumos, toties zeme šķietami paliek stabila un nekustās. Kad Koperniks apgalvoja, ka Zeme un citas planētas riņķo ap Sauli, viņa laika biedri viņa diženo atklājumu nosauca par pilnīgu absurdu Vajadzēja vairākas paaudzes lai šis atklājums tiktu pieņemts. Tajā laikā ļoti maz skoloti ļaudis Kopernika aprakstīto visuma modeli uzskatīja par realitāti.
Galileo Galilejs ieguva vairāk pierādījumus par šo Kopernika atklājumu, kā Koperniks pats. Viņš izmantoja teleskopu, lai gūtu pierādījumus par Heliocentrisko teoriju. Daudzi Galileja laika biedri izrādīja tik lielu uztraukumu par jaunajiem atklājumiem – krāteriem uz šķietami pilnīgi sfēriskā mēness, citiem pavadoņiem, kas riņķo ap Jupiteru, ka tie atteicās lūkoties uz debesīm caur jauno izgudrojumu. Šī gaišo prātu cīņa ar tumsoņiem turpinājās tā, ka Galileo meta izaicinājumu Katoļu baznīcai, kura apgalvoja, ka Saule tomēr riņķoja ap zemi, kā rezultātā Galileo tika atzīts par vainīgu ķecerībā, jo domāja citādi.
2.Mikrobi „ieliek kloķi” cilvēkiem.
Antibiotikas un vakcīnas ir saglabājušas miljoniem dzīvību, bez šiem mūsdienu medicīnas brīnumiem daudzi no mums būtu miruši jau bērnībā no bērnu triekas, parotīta vai bakām. Tomēr daži mikrobi attīstās ātrāk nekā mēs varam atrast veidus cīņai ar tiem. Gripas vīrusa mutācijas notiek tik ātri, ka pagājušā gada vakcīnas parasti ir neefektīvas jau pret nākošo slimības vilni. Slimnīcas ir pilnas ar pret antibiotikām izturīgajām Stafilokoka baktērijām, kas var pārvērst nelielu pušumu par dzīvībai bīstamu infekciju. Jaunas slimības tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēkiem, Ebola vīruss no pērtiķiem, hantavirus no grauzējiem, putnu gripa no putniem, cūku gripa no cūkām. Tuberkuloze - slimība, kas nogalināja Frederiku Šopēnu un Henriju Deividu Toro, ir kļuvusi izturīga pret vairāku veidu zālēm. Arī 21.gadsimtā mikrobi turpina mūs noogalināt.
3. Pagātnē ir notikušas masveida dzīvnieku sugu izmiršanas, mēs varētu to pieredzēt.
Paleontologi ir noteikuši piecus punktus Zemes vēsturē, kad kāda iemesla dēļ (meteorīti, vulkānu izvirdumi un atmosfēras izmaiņas ir galvenie aizdomās turamie), masveidā izzūd daudzas, vai lielākā daļa sugu. Tomass Džefersons pēc mastodonta (kaut kas līdzīgs mamutam) kauliem no Kentuki secināja, ka milzu dzīvnieki joprojām dzīvo kaut kur kontinentā iekšpusē. Viņš lika Levisa un Klarka ekspedīcijai no tiem uzmanīties. Šodien, pēc daudzu biologu domām, mēs esam pa vidu sestajai lielajai izmiršanai. Mastodoni (joprojām kaut kas līdzīgs mamutam) var būt daži no senākajiem upuriem. Kad cilvēki pārcēlās no kontinenta uz kontinentu, lielo dzīvnieku ziedu laiki, kas bija turpinājušies miljoniem gadu sāka izzust, par piemēru var minēt mastodonus Ziemeļamerikā, milzu ķengurus Austrālijā, pundurziloņus Eiropā. Mūsdienu cilvēks veicina izmiršanas risku medījot, iznīcinot biotopu, ievedot dažādas dzīvnieku sugas tur, kur tām nebūtu jābūt, kā arī netīši izplatot slimības.
4. Garšīgās lietas nav veselīgas.
1948.gadā Freminghemā (Masačūsetas štats, ASV) ar 5000 cilvēku lielu grupu tika veikts ilgtermiņa pētījums par riska faktoriem saslimt ar sirds slimībām. (Tas bija ļoti ilga termiņa pētījums, tagad tiek pētīti sākotnējo eksperimenta objektu mazbērni) Vērienīgi un smalki epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka risks saslimt ar sirds slimībām, insultu, diabētu, dažiem vēža paveidiem un citām veselības problēmām palielinās atkarībā no dažādu garšīgu ēdienu lietošanas biežuma. Steiks, sāļi frī kartupeļi, dažāda veida kūciņas – izrādās ir īstākās slepkavas. Protams, ir arī veselīgas un garšīgas lietas – mellenes, sniega pupiņas, rieksti un varbūt pat (ak, lūdzu!) sarkanvīns. Cilvēka garšas izjūta attīstījās no laikiem, kad cilvēks bija mednieks un vācējs, tad tai bija liela nozīme lai apēstu daudz ko sāļu, tauku un saldu, taču mūsdienu apstākļiem tā īsti nepielāgojas.
5. E=mc2.
Einšteina slavenais vienādojums noteikti ir viens no vissvarīgākajiem un skaistākajiem zinātnes atklājumiem, bet tas ir arī viens no visvairāk traucējošajiem. Enerģija vienādojumā, kurā c² (gaismas ātrumus -186282 jūdzes sekundē), kas jākāpina kvadrātā, kur rezultāts ir vienāds ar 34700983524, ir tik liela, ka nemaz nav nepieciešama liela plutonija masa (apzīmējas ar m), lai iznīcinātu veselu pilsētu.
6. Jūsu prāts nemaz īsti nav jūsu.
Freids varbūt ir pieļāvis kļūdas par atsevišķām detaļām, bet viena no viņa galvenajām idejām – ka mūsu uzvedību, uzskatus un emocijas virza faktori, ko mēs neapzināmies, ir pareiza. Ja tu esi laimīgs, optimistisks, lieliskā garastāvokli, paskatieties, kādi laukā laika apstākļi. Saulainās dienās cilvēki ir laimīgāki un izpalīdzīgākus. Pārbaudot garšas jūs, iespējams, dosiet priekšroku pirmā parauga garšai, pat tad, ja visiem paraugiem garšas būs identiskas. Jo biežāk jūs redzēsiet personu vai objektu, jo vairāk tas jums patiks. Arī pārošanās lēmumi daļēji ir balstīti uz smaržu. Mūsu izziņas trūkumi vispār mērāmi simtos: mēs ņemam dažas anekdotes un veicam ar tām nepareizus vispārinājumus, mēs tīšuprāt sagrozām informāciju, lai atbalstītu mūsu priekšstatus, un mēs viegli apjūkam nenozīmīgu detaļu dēļ. Un ko mēs domājam par kā atmiņas ir tikai stāsti mums pateikt sev no jauna katru reizi, kad mēs atceramies notikumu. Tā ir taisnība, pat zibspuldze atmiņas, tiem, kas jūtas tā, it kā viņi ir nodedzinātas smadzenēs, mēz bieži arī kļūdāmies attiecībā paši uz savām atmiņām.
7. Mēs esam pērtiķi.
Tas Tevi mazliet pazemo, vai ne? Tomēr Darvina evolūcijas teorija ir iedvesmojoša, domājot par lielo dabas dažādību. Spēja novērtēt un saprast dabu ir viena no tām, kas mūs padara īpašus, tomēr tā arī ļauj mums saprast, ka mēs esam vien nesenāka variācija par primāta ķermeņa tēmu. Mums var būt lielāks spēja abstrakti domāt, nekā šimpanzēm, bet mēs esam vājāki nekā gorillas, ne tik izveicīgi, kā orangutāni koku galotnēs un vairāk saīguši kā bonobo pērtiķi.
8. Kultūras visā pasaulē cauri visai vēsturei nodarbojušās ar rituāliem, kuros upurēti cilvēki.
Tātad Tu esi gatavs mirt un plāno kādas lietas ņemt līdzi uz aizsauli? Ko ņemt – pāris monētu pārcēlājam? Varbūt dažas puķes, vai suvenīrus no mīļotajiem cilvēkiem? Ja Tu būtu seno Ēģiptiešu faraons, tavi kalpotāji tiktu nogalināti un apglabāti Tavās kapenēs. Ķīnā tika nogalinātas konkubīnes (mīļākās), lai tās varētu pakalpot arī aizsaulē. Atsevišķas indiešu sektas pieprasa cilvēku upurus, Acteki nokāva desmitiem tūkstošu cilvēku uz lielās Tenočitlanas piramīdas. Pēc Maiju garīgi orientētajām bumbas spēlēm zaudētāja komanda tika upurēta. Rituālu slepkavības ir aprakstītas Bībelē, Grieķu mitoloģijā, Skandināvu sāgās, Romieši apsūdzēja daudzas iekaroto zemju tautas rituāla slepkavību veikšanā, tomēr pierādījumu bija maz. Nesen iegūtie arheoloģiskie pētījumi no visas pasaules apliecina, ka pārsteidzoši kopīga ir bijusi rituāla cilvēku upurēšana un dažreiz arī apēšana.
9. Šajā gadsimtā esam mainījuši klimatu.
Process, kā notiek klimata pārmaiņas nav sarežģīts - mēs sadedzinām fosilo kurināmo, šī degšanas procesa blakusprodukts ir oglekļa dioksīds, tas nonāk atmosfērā un aiztur siltumu, kas sasilda planētas virsmu. Sekas jau ir redzamas: ledāji kūst straujāk nekā jebkad, ziedi uzzied agrāk, kā arī augi un dzīvnieku virzās uz vairāk ekstrēmiem platuma un garuma grādiem, lai saglabātu vēsumu. Vēl vairāk satraucoši ir tas, ka oglekļa dioksīds krājas atmosfērā jau simtiem gadu. Mēs tikai nesen esam sākuši redzēt ietekmi no cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām, un prognozes par to, kas sekos neizslēdz arī katastrofu.
10. Izplatījums sastāv no lietām, ko mēs ar grūtībām varam pat iztēloties.
Veids, kā tu iztēlojies visumu droši vien ir planētas, zvaigznes, galaktikas, melnie caurumi, putekļi. Bet tas sastāda tikai 4 procentus no visa tā, kas patiesībā ir visumā. Pārējos procentus aizņem tumšā matērija un nezināmās lietas – tumšā matērija aizņem 23 procentus visuma un tumšā enerģija veselus 73 procentus. Zinātniekiem ir dažādas idejas, kas varētu būt tumšā matērija – eksotiskas un tīri hipotētiskas daļiņas, kas sniedz niecīgu pavedienu par to, kas ir tumšā enerģija. Čikāgas Universitātes kosmosa pētnieks Maikls S. Tērners tumšo enerģiju nosauc par "visdziļāko noslēpumu visā zinātnē." Pūles, lai atrisinātu šo mīklu ir savedušas vienkopus visas pasaules astronomus, lai vēlreiz pārcilātu fizikas un astronomijas pamatus un, iespējams veiktu kādu lielisku atklājumu. Tumšā enerģija ir iedvesmojusi zinātniekus jautāt - Kas īsti ir kosmoss, ko saucam par savām mājām? Bet astronomi zinu, ka, pateicoties šīm tumšajām daļiņām visums izplešas. Un ne tikai izplešas, bet paplašinās arvien ātrāk un ātrāk. Galu galā, viss visums paplašināsies tālāk un tālāk, līdz kļūs vienādi auksts un pamests un pasaule paliks viena un pinkšķoša.
