Sveicināti visiem. Nolēmu ielikt rakstu par vienu no lielākajām tanku kaujām vēsturē - Kurskas kauju. Kaut kāds raksts te jau ir bijis, pat loti interesants, bet es nolēmu par šo kauju dot nedaudz savādāku informāciju. Negribu izplūst garos tekstos, lai Jums nebūtu garlaicīgi, tāpēc mēģināšu maksimāli īsi un kodolīgi - faktu veidā.
" Pietiek mums tikai pieklauvēt pie durvīm, kad visa sapuvusī konstrukcija sagāžas..."
Ādolfs Hitlers. Šo teicienu vadonis teica uzreiz pēc uzbrukuma PSRS.
Operācija Barbarossa, jeb PSRS iekarošana iesākās ļoti veiksmīgi. Tika sagrautas visas PSRS daļas pierobežā, iznīcināti lidlauki, kā arī svākti ļoti daudz gūstekņi ( ko tik liela PSRS armija darīja pie robežas, tas ir cits stāsts) . Tika atbrīvotas Baltijas valstis, atkarota Ukraina ( domāju, ka pēc golodamora un citām PSRS cūcībām arī var teikt - atbrīvota), iekarota Baltkrievija un vērmahta puiši ātri aizsoļoja līdz pat Staļingradai, Maskavai un Ļeņingradai ( tagad - Sanktpēterburga). Bet radās misēklis, izrādās, ka PSRS nav tādu ceļu, kā Eiropā, nav tik maigs klimats kā Francijā, un cilvēku resurss ir neizmeļams ( ne velti padomju varonis maršals Georgijs Žukovs ir teicis - " karavīrus nežēlot, mātes vēl piedzemdēs" )... tāpēc visas šīs pilsētas iekarot nesanāca. Vācija tika neatgriezeniski atspiesta atpakal.
Attēlā - pilsēta Kurska mūsdienās.
Operācija Citadele ( vācu Unternehmen Zitadelle) bieži tiek saukta par Kurskas kauju. Tas nav īpaši precīzi, jo pie Kurskas notika vairākas kaujas. Es šajā rakstā arī lietošu vispārpieņemtu terminu " Kurskas kauja".
Uz 1943. gadu frontes līnija izskatījās šādi. ( zilā līnija).
Apkārt pilsētai Kursk bija izveidojies apmēram 200 km plats loks.
Kā jau rakstīju, vācieši piedzīvoja vairākus zaudējumus pēc kārtas un situācija Austrumu frontē bija maigi izsakoties - sūdīga. Jaunus uzbrukumus Vācija nebija gatava veikt un viss ģenerālštābs vairāk domāja kā saglabāt stabilitāti un kaut kā izveidot stratēģisko rezervi caurumu aizlāpīšanā. Bet rezervju nebija nekādu - 1 itāļu, 1 ungāru un 2 rumāņu armijas, ar kurām varētu mēģināt nomainīt kaut daļu pārgurušo vērmahta divīziju, bija palikušas sniegotajos Dienvidkrievijas laukos. Bez tam lielas briesmas radīja baisā spēku koncentrācija, ko PSRS puse veica, nepārprotami gatavojoties uzsākt fundamentālu vasaras kampaņu, lai līdz rudenim salauztu vācu pretošanos. Vienīgā vēmahta izeja bija uzspiest tādu kauju, kurā tiktu izlīdzināta visnotaļ robotā frontes līnija (kas ļautu samazināt nepieciešamā karaspēka daudzumu), savukārt krievi noasiņotu tā, ka nekāds plaša mēroga uzbrukums vairs nebūtu iespējams, karadarbība pārietu taktisku sadursmju fāzē, un vācu puse iegūtu vitāli nepieciešamo atelpu spēku pārgrupēšanai. Principā plāns "Citadele" bija fon Falkenheina (Falkenhayn) uzbrukuma pie Verdenas 1916. gadā kopija.
Vāciešu tanki.
Negribu daudz rakstīt garu penteri par to, kādas divīzijas bija katrā no karojošām pusēm, jo tiem, kam interesē 2.pasaules karš nav nekas jāraksta, jo viņi paši zin, bet pārējiem tas liksies garlaicīgi. Tapēc mēģināšu tikai interesantus faktus.
Bieži daudzi min, ka vācieši karoja ar tīģeriem, pantērām tāpēc viniem bija tādi " panākumi" Kurskas kaujā.
Lūk patiesais tanku sastāvs:
Pz IV - 841 gab. ( attēlā)
PZ III - 432 gab. ( !!!!)
+ 60 PZ III bija pārtaisīti par ugunsmetējiem
Pantēras 252 (204 bija tikai vienā 10-tajā tanku brigādē)
Tīģeru apmēram zem 200 (četrās Waffen SS motorizētajās divīzijās bija 91), pārējās mazāk.
* esmu redzējis, ka dažreiz min lielāku tanku skaitu, bet neesmu pārliecināts par avotiem.
Ja mēs šos PZ 4 un Pz 3 salīdzinam ar padomju populārāko tanku T -34, tad uzreiz kļūst skaidrs, ka T 34 ir pārāks.
No visiem vērmahta 1700 tankiem ( aptuveni) 1200 bija " vāji" tanki. Lai tie kļūtu efektīvāki, vācieši pz4 tankus notūningoja ar papildus bruņām ( attēlā), bet PZ3 uzlika 50 mm stobrus.
Teorētiski 1943.gadā vienā tanku divīzijā vajadzēja būt 130 -180 tanki, bet realitātē bija tikai 100 ( izņemot Waffen SS).
Pantēras.
To pilnais nosaukums - Panzerkampfwagen V Panther Sd.Kfz. 171 ( speciālās nozīmes tanks Nr 171). Pantēra radās pēc tam, kad vācieši pirmo reizi satika padomju T-34 ( kā jau mineēu, ka uz to brīdi nemodernizētam pz4 kaut ko tam izdarīt bija grūti, nemaz nerunājot par pz3)
Daži fakti:
1. Pantēras modeli piedāvāja divas kompānijas - MAN un Daimler Benz. Komisija nolēma izmantot firmas MAN ražojumus.
2. Pantēras svars 30 tonnas, apkalpe 5 cilvēki.
3. Pantēru dzineja "mūžs" bija 1500 stundas.
4. Pantēru pilna bāka bija 720 litri. sis daudzums pietika lai nobrauktu no 97 - 130 km. ( salīdzinājumam - amerikāņu tanks "Šērman" tērēja 660 litrus uz 193 km)
5. Kurskas kaujā pantēras iznīcināja 267 padomju tankus, bet pēc 5 dienām, to palika tikai 10. Lielakā daļa izgaja no ierindas tehnisku problēmu dēļ. Tiem lūza piekare un mēdza pārslodzes dēļ sadegt dzinējs.
Pašgājējlielgabali un tanku " iznīcinātāji" .
Kurskas kaujā pirmo reizi tika plaši izmantotas dažadas ierīces uz PZ 4 tanka bāzes. Jau minēju, ka bija arī ugunsmetēji ( uz tanka PZ 3 bāzes) un, protams, arī vecais labais StuG-3.
Attēlā redzamais ir Brummbär ( grizlijs) ar 150 mm haubicu. To izmantoja dažādu fortifikācijas būvju iznīcināšanai.
Nashhorn ( degunradzis) - tanku iznīcinātājs. Bija aprīkots ar 88 mm lielgabalu cīņai ar padomju tankiem T34. Agrāk " degunradzis" bija pazīstams ar nosaukumu " Hummel".
Neliela atkāpe:
" SS" daudziem asociējas ar policijas bataljoniem, kuri daudzkur ieviesa savu " kārtību" , nodarbojās ar slepkavībām, izvarošanām, bērnu galvu marinēšanu, asiņu pārliešanu un citām patīkamām lietām.... BET patiesībā: SS tās bija elites vienības ( padomju armijā tādas bija - gvardejskaja). Bija daudz dažādu SS divīziju, piemēram - " Leibstandarte Adolf Hitler", " Das Reich", " Tottenkopf" ( miroņgalva), " Wiking" ( veidota no Ziemeļvalstu ( arī Latvijas) brīvprātīgajiem), utt.
SS divīzijām tika labākā tehnika, ieroči. Waffen SS divīzijās bija labāks nodrošinājums ar pārtiku, munīciju.
Jā, arī policijas bataljoni ( tie sliktie) arī ietilpa SS struktūrā, tāpēc pēc kara visi essesieši tika likti atsevišķās nometnēs un pārbaudīti. Lielākā daļa nemaz netika tiesāti.
Vācija abos karos praktiski VIENA karoja pret pārējām lielvalstīm un abos karos gandrīz vinnēja. No šī izriet secinājums, ka Vācija viens pret vienu uzveiktu JEBKURU to laiku lielvalsti. Un resursu rezerves nekad nav bijuši Vācijas stiprā puse. Tāpat var paskatīties jebkuru lielkauju rezultātus - cik zaudēja vācu puse un cik reizes vairāk zaudēja padumjā puse. Milzu apbrīnu izraisa notikumi Kurzemes katlā, par kuru vispār nekur pasaulē īpaši nerunā.
Paldies par kvalitatīvo rasktu, man liekas pa dienu tikai 5 % no rasktiem ir tik labi 
Vācieši izmantoja arī tankus, kurus ieguva iekarojot Čehoslovākiju un Franciju, kas bija loģistikas murgs, kā arī daudzi tanki sabojājās un rezerves daļu krājums tika izsmelts, tāpēc viņi tālāk netika.
Par Kurskas kauju skatījos youtubē World War II in color, tur vairākas tas daļas un interesanti, protams, nav tik smalki stāstīts par tankiem un skaitļiem.
