Sveiki!
Šodien padzirdēju par kaut kādu dīvainu jūras radību vārdā ktenofors, paskatījos informāciju un izdomāju uztaisīt rakstu par viņu. Domāju lielāka daļa cilvēku šeit nemaz nezin arī, kas tas tāds ktenofors ir. Ceru, ka informācija patiks un uzzināsi beidzot, kas tas tāds ir!
Šie mūžīgi izsalkušie plēsēji, kas pārvietojas jūrā, ir zooplanktona daļa. Viņi ķer citus sīkus dzīvniekus, kas peld tajā pašā planktonā. Ktenoforiem ir gandrīz tāda pati konsistence kā ūdenim, kurā tie dzīvo. Šie dzīvie organismi izskatās kā caurspīdīgas somiņas ar želeju; varavīksnes gaisma atstarojas no viņu viļņojošām airplātnītnēm. Sastopami visdažādāko formu un izmēru ktenofori. Tie var būt gan dažus milimetrus gari, gan garāki par metru.
Ktenofori veido daļu no zooplanktona, kas pārvietojas jūru un okeānu virsējos ūdeņos. Lielākā daļa dzīvnieku šajā planktonā ir nelieli un barojas ar augiem, kas ir mazāki par viņiem. Ktenofori ir plēsēji n medī ne tikai citus organismus, bet arī sava bara dzīvniekus. Šķiet, ka ktenofori pārvietojas bez piepūles, ka tos nes ūdens, taču šis priekšstats ir mānīgs, patiesībā viņi ir spējīgi kaut maz, tomēr aktīvi peldēt. Daži ktenofori peldtāpat kā medūzas, saraujoties ķermenim, izlaiž ūdeni un tā pārvietojas uz priekšu. Tipiski ktenofori pārvietojas ar mazu skropstiņu airplātnīšu palīdzību. Šīs airplātnītes izvietojas astoņās rindās ktenoforu ķermeņu sānos. Katra airplātnīte sastāv no skropstiņām. To kustība virza ktenoforu. Dažas ktenoforu sugas izstaro gaismu, Šīs sugas ar kustīgajām airplātnītēm atstaro un izkliedē gaismu, tādējādi veidojot krāsu efekus. Krāsa mainās gar rindām, no mugurpuses uz priekšu ap visu ķermeni. Ja ktenofors uzduras šķērslim, maņas orgāns maina airplātnīšu viļņošanos un līdz ar to ārī ktenofora pārvietošanās virzienu, viņš lēnām atkāpjas.
Pilnīgi caurspīdīgie ktenofori ir vieni no interesantākajiem jūras iemītniekiem. daži ktenofori izskatās kā ūdenī peldošas spuldzītes, citi atgādina smalkas garas aukliņas. Tomēr neatkarīgi no vizuālā veidola, ķermeņa uzbūve visiem ktenoforiem ir vienāda. Ktenoforu ķermeni veido bieza, želejveidīga viela, kas atrodas starp divām šūnu kārtām. Daudzām sugām ķermanis ir ovāls un izskatās kā spilvens, kas ir piepildīts ar putām. Ķermeņa vidū atrodas kuņģis. No tā atzarojas vairāku gremošanas kanāliņu rindu sistēma, kas ved uz mutes atveri, kas atrodas ķermeņa apakšdaļā. Nereti mutes atverei apkārt ir taustekļi vai gaļīgu kroku vainags, kas kalpo barības iegūšanai. Dažām ktenoforu sugām ir attīstījies viens milzīgs kuņģis, tādēļ šie orgāni nevar norīt kumosu, kas ir divas reizes lielāks par pašu. Savukārt citām sugām kuņģa dobums ir pārveidojies garā rīklē, tādēļ dzīvnieks izskatās kā želejas kamols.
Visi ktenofori ir hermafrodīti, tātad katram indivīdam ir gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Šie orgāni atrodasgremošanas kanāliņos. Pārošanās periodā ktenoforu organismā veidojas oliņas un sperma, kurus tie izvada ūdenī caur kuņģi, rīkli un mutes atveri. Nārstu parasti provocē vairāku ktenoforu atrašanās blakus, jo tad ir daudz lielāka iespējamība, ka vismaz daļa ūdenī izvadīto oliņu tiks apaugļotas ar cita indivīda spermu. Ktenoforiem nav kāpura stadijas. No apaugļotajām oliņām izšķiļas pieaugušo indivīdu miniatūras. Mazuļi ir pilnībā izveidojošies organismi, kas uzreiz pēc izšķilšanās ir spējīgi veiroties.
Šie ktenofori atrodas arī mūsu jūriņā. bet žēl,ka tos ir ļoti grūti atrast. Ceru, ka uzzināji ko jaunu un tev patika. Spied +. ;)
