Hronoloģiskā secībā pirmais kronētais valdnieks Saldū bija Krievzemes cars Pēteris, vēlēkais Pēteris I, jo par pirmo nosauca tāpēc,jo pēc tam nāca Pēteris II.
Otrais augstais viesis Saldū bija Zviedrijas karalis Kārlis XII, Lielā Ziemeļu kara laikā.
Trešais bija Luijs XVIII, kas gan kļuva par valdnieku,vēlāk pēc Saldus apmeklējuma.
Ceturtais bija Krievijas Ķeizars Aleksandrs II
Krievijas Ķeizars Pāvils, pirms savas nāves, uzturēdams labas attiecības ar Napoleonu,pavēlēja izraidīt Francijas troņa pretendentu Luiju, un 1801.gada 21.janvārī Luijs ar saviem galminiekiem bija spiests doties ceļā. Pārnakšņoja Dobelē, un 23,janvāra vakarpusē bijis sasniegts Saldus krogs.
Savos atmiņu manupskritos, Luijs šo Saldus krogu salīdzina ar vistu kūti...
Ķeizars ar Ķeizarieni cauri Saldum, devies no atpūtas Liepājas peldvietā, 1862.gada 27.jūlijā.
Uz Liepāju brauca arī citi Krievijas Ķeizari, tomēr viņi nebrauca pa zemesceļu caur Saldu,bet jādomā, pa jūrasceļu no Pēterburgas..
Saldus-Frauenburgas- pilī Zviedrijas karalis pavadīja vienu dienu-1701.gada 23.augustā, Lielā Ziemeļu kara laikā. No Saldus pils devis rakstiskas pavēles, par ikkatra trešā zemnieka norīkošanu zviedru okupētajā Kurzemē nocietinājumu izbūvē Bauskā...
