Kristietība. Izskaidrota25

Taču es pieminēju Bībeles simbolikas iekšējo, paslēpto jēgu, un tā grāmata ir interesanta lasāmviela ne tikai ticīgajiem, bet arī saprātīgajiem.

Runājot par krusta simbolu, tas ir gana sens, un ir aizgūts no tādām kultūrām, kā piemēram ēģiptiešu Tau, jeb Ankh.

No Tomasa Innmana priekšstatiem: "Tas tiek eģiptologu saukts par dzīves simbolu. Tas nozīmē vīrišķā un sievišķā apvienošanos..."

Šis simbols nozīmē dzīvi, un tas ir izteikti fallisks simbols - pēc Madam Blavatskas sacītā.

Taču paņemam to pašu mītu par radīšanu.

Mozus pirmā grāmata.

7 Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.
8 Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.
9 Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.

Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?"
2 Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku augļiem dārzā,
3 bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit."
4 Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit,
5 bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu."
6 Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.
7 Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.

13 Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: "Ko tu esi darījusi?" Un sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu."
14 Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: "Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas.
15 Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī."
16 Sievai Viņš sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas - sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi."
17 Un cilvēkam Viņš sacīja: "Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, - lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.
18 Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt.
19 Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties."

Ticīgam cilvēkam šeit viss ir skaidrs, un čūska kārdinātāja ir Sātans. Taču, ne jau čūska bija tā, kas nolādēja cilvēku. Čūska nemeloja, kārdinādama Ievu, un cilvēks patiešām sāka atšķirt labo no ļaunā, proti, kļuva saprātīgs. Un šeit jautājums, vai ir taisnīgi sodīt nesaprātīgu būtni par rīcību, uz ko viņu ir pavedinājis kāds viltīgs, paša radīts radījums? Un kārdinātājs, kurš tiek saukts par Sātanu, ar ko tādu viņš ir nodarbojies, lai viņš būtu uzskatāms par cilvēka ienaidnieku? Viņš soda cilvēku par tā kļūdām, vai to nolād? Nē, to dara Dievs. Viņš nogrūž cilvēku ellē? Atkal nē, to dara Dievs. Tad kurš ir cilvēka ienaidnieks?

“Tad Tā Kunga dusmas atkal iedegās pret Israēlu, un viņš kūdīja Dāvidu pret tiem, sacīdams: "Ej un saskaiti Israēlu un Jūdu!" [Samuēla 2. 24:1]”

Par kristiešu Dievu kodolīgi ir izteicies Herberts Spensers: “Fidži dieva nežēlība, kurš spīdzina mirušo dvēseles iznīcināšanas laikā, ir maznozīmīga, salīdzinot ar kristiešu Dieva nežēlību, kurš soda cilvēkus ar mokām, kas ir mūžīgas… un piemeklē simtiem Ādama pēcteču paaudzes par nenozīmīgu pārkāpumu, kuru viņi paši nav izdarījuši. Un nolād visus tos cilvēkus, kuri nevar izmantot vienīgo iespējamo veidu iegūt piedošanu, jo tiem nekad nav bijusi iespēja par to dzirdēt. Un šis veids ir – panākot samierināšanu, ziedojot pilnīgi nevainīgu dēlu, lai apmierinātu nepieciešamību pēc brīvprātīga upura. (Reliģija: retrospektīva un perspektīva”)

Jā, es zinu, ka es šobrīd jūs vedu kārdināšanā sacelties pret Dievu, un tādēļ es jau nu noteikti esmu sātanists. Taču man labāk patiktu, ja mani sauktu par luciferistu.

Kā stāv rakstīts Jāņa atklāsmes grāmatā: “Es, Jēzus, esmu [...] spožā Rīta Zvaigzne." [Jāņ atkl:16] Un “spožā Rīta zvaigzne” , jeb Venēra vienmēr ir bijis Lucifera, gaismas nesēja tituls... un es tikai kā pazemīgs kalps.