Krakatau atradās Zunda Dziļvagā, starp Javas un Sumatras salām (Indonēzija).
Vulkāna Krakatau izvirdums notika 1883. gada 26. augustā. Augstais, sakarsētais magmas spiediens ar sprādzienu no krātera izmeta 20 miljardus kubikmetru pelnu un akmeņu. Lava, kas izlidoja no vulkāna noklāja tik lielu platību kā 2 Šveices teritorijas. Sprādziena gaisa viļņa trieciens 6 reizes apskrēja ap zemeslodi. Šī sprādziena troksni varēja dzirdēt ~4000km tālajā Austrālijā.
Taču nopietnākais drauds bija ūdens viļņi. Tie pārskrēja līcim un no piekrastes noskaloja 300 ciematus. Bojā gāja apmēram 40 000 cilvēku. Nākamajā dienā vulkāns pilnīgi sagruva. Pēc zinātnieku vērtējuma, sprādzienā atbrīvotā enerģija bija līdzvērtīga veselam miljonam bumbu, kāda tik uzmesta uz Hirosimas.
Sagrautā Krakatau vietā 1921. gadā radās jauns vulkāns. Malajieši to nosaukuši par Anak Krakatau (Krakatau dēls).
