Reklāma
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
Jā, man par šito oome daudz stāstījusi... esot bijis varen jautri (protams, ja normāla kompānija dzīvoklī, nevis kādi galīgi alkāni) :D
Reklāma
Komentāri 52
Komunalkas dzīvei asuma netrūka, daudzi interesanti un pikanti gadījumi tajās norisinājās. Tāda bija to padomju cilvēku dzīve, vairākumam lielas izvēles nebija, cits savu dzīvoklīti visu mūžu gaidīja tā arī nesagaidot...
22
4
atbildēt
augstākais stulbums visādā mērā. cēloņi un mērķi gan bij vairāki - gan masveidīgs iedzīvotāju pieplūdums, kad visiem dzīvesvietas nepietika, gan daudz pāri palikušo - atņemto bāgātnieku plašie dzīvokļi, ko labi piemēroja šādām vajadzībām. otrs - komunisma idejas celšana - visus sadzīt komūnās pēc iespējas vairāk. jāsaka, ka ir cilvēki, kam šāda čupošanās labi iet pie sirds, bet ir cilvēki, kas dēļ šādas dzīves ir sačakarēti uz mūžu. Padomju sistēma konkrēti sačakarēja patreizējo vidējo paaudzi. Ja skatās no pasaules skatpunkta, tad laikam labāk šāds dzīvoklis nekā āfrikāņu vai geto graustu būda āzijā bez jebkādām komunikācijām. Skatīties uz šo var dažādi, bet fakts ir, ka padumjā sistēmā mūs atsvieda konkrēti atpakaļ un tādēļ tas ir totāli nosodāmi un slikti.
14
0
atbildēt
Vectēva māsīca tādā dzīvoja, atceros kā tur ciemojos. Viss jau būtu daudz maz ok, ja nebūtu kaimiņiene- šizofrēniķe, kas domāja ka visur ir spiegi un viņu grib noindēt. Neskaitāmas reizes sauca miličus. Pat ziepes bija nesusi uz ekspertīzi jo balts pulveris virsū (krīts no griestiem nobiris).
Jā, ir jau cilvēki kuriem patīk- jo lielāka kompānija jo labāk. Pat stavēšanai rindā uz vannu vai tualeti esot savs šarms .Es labāk dzīvoju viena nekā paciešu baru cilvēku kuriem katram ir savas dīvainības, cits skats uz lietām.
13
0
atbildēt
Es arī tādā dzīvoju - līdz 6 gadu vecumam :) Atceros diezgan maz, bet no mammas stāstītā un tām pāris atmiņām jāsecina, ka gājis ir jautri :D
Esmu kritusi uz nerviem kaimiņam - krievu kačokam, kura bargo vārdu Valodzja pārdēvēju par Vadzīti un nebeidzu viņu trobelēt līdz viņš izmisis lūdzās manai mammai, lai ļauj viņam atpūsties 
11
0
atbildēt
Laikam lielākā kaimiņu barā kādi ekstrēmi gadījumi bija gandrīz obligāti, sevišķi ņemot vērā, kāda publika ievācās Rīgas centra dzīvokļos pēc kara...
10
0
atbildēt
Viens no padomju laika stulbumiem, kur galvenais bija vienā dzīvojamā platībā iespiest pēc iespējas vairāk iemītnieku. Un likties jau nebija kur, dzīvokļu rinda bija spēkā visiem un uz savu dzīvokli bija jāgaida gadus 10 un vairāk. Komunaļņikos tiešām bija no svara, kādi bija tavi kaimiņi. Ar sakarīgiem varēja sadzīvot pavisam labi. Ja trāpījās dzērājs un kas vēl draņķīgāks, tad bija kā bija.
7
0
atbildēt
daudz kur pasaulē vēl joprojam dzīvo līdzīgi, mūsu pašu aizbraucēji Īrijā un Anglijā, īrē kopīgas dzīvojamās platības, uzlabojies tikai dzīves līmenis!
5
0
atbildēt
Es tādā pavadīju bērnību(daudz modernizētākā), atceros kad sīki kaitinājām citus kaimiņus t.i skraidījam pa gaiteņiem un klauvējāmies pie durvīm. Jā, kaminiņi bija starā!
5
0
atbildēt
Man ir tieši tāds pats galds kā 8. bildē. Ironiskā kārtā es viņu arī atradu bijušajā komunālajā dzīvoklī.
4
1
atbildēt
oi ka es atceros sitos laikus, dzivojam ar mammu un masu sitada varianta lidz man palika 6 gadi, bet tevs vel ilgi dzivoja tur-superiga-jugenstila eka .Blaumanu iela 28 (1903. g.Karlis Johans Felsko)
3
0
atbildēt
Visa bērnība komunālajā pavadīta. Vakara nagla bija, kad kaimiņš savu sievu n-tās reizes pret kopīgo istabas sienu atdauzīja un tad sadūra.
3
0
atbildēt
Fu b*a, es labāk ta līdz 40 gadiem dzīvotu pie muteres nekā ietu komunalkā! 
Neapskaužu tos cilvēkus.
1
0
atbildēt
Ak, bērnības klasika.
Tik patīkami bija pēc tā visa pārvākties uz privātmāju.
0
0
atbildēt